Kolektīvs

Strādāju 80 cilvēku kolektīvā! PAr sevi un savām problēmām stāstu MAZ... priekš tam man ir ģimene un tuvi draugi... :) Daudzi gan stāsta par savu dzīvi visos sīkumos - uzklausu, bet dziļi nemēģinu iedziļināties!
Aprunāšana ir - jo pārsvarā ir sievietes... :D
Ballītes ir... bet man ne pārāk tas interesē... Darbs ir darbs... negribu šos cilvekus redzēt pēc darba, jo laika dažkārt pat nepietiek labākajiem draugiem, kur tad nu vēl kolēģiem... ;)

Man vienkārši sirds pilna jau. Kolektīvā notiek tāda aprunāšana, ka maz neliekas. Visur un par visu.. Neviens neliek kļūt par labākajiem draugiem, bet kāpēc vajadzīga tāda runāšana aiz muguras?! It kā cilvēki kā cilvēki, bet uzvedās reizēm kā pusaudži.

Darbā kolēģi ir ap 50, bet tieši kabinetā esam 7 meitenes un nu jau arī 1 puisis, par mūsu kabinetu varu teikt tikai to labāko, kopā strādājam, kopā smejamies, protams, ar kādu nedaudz tuvāk, bet tā ļoti, ļoti draudzīgi un pozitīvi paiet diena tieši šo cilvēku dēļ, šāds kolektīvs man ir pirmo reizi, novērtēju to!
Par pārējiem, ārpus mūsu kabineta, tie kuri amatos ir stipri augstāk par mums, diemžēl ir arī tādi (bet labi, ka tik kādi 2-3) mākoņstūmēji, ka pat uzskata, ka var dažreiz nesveicināties no rīta!Bet nu, lai jau, mani tas neuztrauc, jo ik dienā tiešā kontakta ar viņiem nav un es no savas puses pieklājības normas esmu izpildījusi, vienalga vienmēr pasveicinu!