sveikas,
paraudaju un tagad domaju ko darit. esmu kopa ar savu puis jau gadu, esam runajusi par kazam, berniem utt, tadas lietas viss saskan, ari pa lielam nakotnes planiem.
kas nesaskan- ikdiena dzive. precizak, es ienacu vina dzive, kad vins bija tusinu karalis un vina draugi, iedzersanas, iziesanas ir sveta lieta.
man dzive ir cita prioritates utt, meginajam atrast kompromisu un vins uz pusi ir samazinajis savas ziiesanas, bet vismaz divreiz nedela tas ir noteikti.
ar pratu liekas, ka mums nesakan, jo man nepamet sajuta, ka vins grib visu laiku but ar draugiem jo tur interesantak un var paflirteta ar citam.
esmu meginajusi iep;azisitinat, iesaist savas darbibas, bet pavelkas reti un tik un ta nevar bez draugiem.
ari sovakar, bija forsi lidz sarunajam, ak iesim majas, esmu jaus agerbusies gatava un peksni ne, vinam gribas ilgak vel alinu utt, es jau zinu, ak tas nozime, ka neku vins tagad nesies un es varu vai nu sedaet ar viniem un skatities ka sie dzer vai pati iet majas, izvelejos otro variantu.
tagad domaju, saprotu, ka ir apnicis katru nedelas nogali sadi dzivot un gribu ko citu dzive, bet... tie visi leilie plani, tas viss, kas tik loti sirdi kustina... kur to visu likt, pat nespeju iedomaties mantas kravat un iet prom, javaretu ta uz kliksi un turpinat dzivot ka pirms iepazinu vinu...
ko darit?? vai manas domas paries, vai dzive pielagosies?? vai sanemties un nogriez ka ar nazi?? vai ar laiku lietas mainiesies?
638
