Pēdējā filma...

reti raudu.

Pie filmām man parasti asaras nesprāgst ārā, bet, kad skatījos ''12 gadus verdzībā'' - apraudājos. Cilvēka ļaunums ir neizmērojams.

Pie ceturtaa Shreka :D Multene ne tik laba kaa pirmaas, bet taa kaa man pashai ir rutiina un es esmu apjukusi attieciibaas, tad es pilniigi sevi personilazeeju ar Shreku un tik bimbaaju :D

12 years a slave ir tiešām laba.

savages

12 years a slave ir tiešām laba.

piekrītu. Vakar tieši skatījos,slaucīju asaras.

hačiko.

Pie Blood Diamond nobirdināju dažas asaras. Filma 2006. gada, bet tikai iepriekšējās brīvdienās pirmo reizi redzēju.

neatceros nosaukumu, bet jauna filma, kurā ir tikai viens aktieris, kurš cieš vētrā ar savu jahtu - filma par to, kā viņš mēģina izdzīvot. Mani aizrāva un pārsteidza, ka filma ar vienu aktieri tā spēj noturēt uzmanību un aizkustināt

pievienojos 12 years a slave fanēm. Tiešām lika aizdomāties par cilvēku nežēlību

Es raudu, lasot grāmatas. Man liekas, ka nekad neesmu raudājusi, skatoties filmas, Ā, nē, meloju. Raudāju, kas skatījos Walk to remember.

Īsti tāda sirsnīga raudāšana tā nebija, bet asaras acīs iesprāga sestdien, pēdējā filmas "The grey" epizodē.

Līdz slapjiem kabataslakatiem laikam pēdējoreiz noraudāju, hmm.. "Grejas anatomiju" skatoties. Tad gan tā, ka plīkšķ.

Marley and me laikam.

hačiko.

+

Hmm... pēdējā laikam bija "Marley and me".

Pie Hachiko tiešām var nobļauties tā,ka puņķis līdz grīdai un elpas nav. :)

Mana filma bija...eem,es pat neatceros.

Hallmark movie "Our House."

Grīnstrītas huligāni, tur beigās, kur to Pītu nosita. filma ļoti patīk, jo īpaši tas aktieris, tāpēc ļoti skumji palika, vispār filmās esmu ļoti emocionāla, un ja vēl skumja mūzika filmas fonā, tad vispār ir čau

Ar mani ir tā interesanti- parasti apraudos tur, kur citi neraud un otrādi:) Piemēram, skatoties Hačiko, neraudāju, toties pēdējā filma, kuras laikā man nobira asara, bija Dallas Buyers Club brīdī, kad galveno varoni pēc zaudētas tiesas prāvas sagaidīja viņa "pacienti". Kaut kā skumji tobrīd palika.