Par mēnešreizēm nebija tāda klasiska sarunaar mammu, ka apsēdāmies un davaj tagad parunāsim... Vienkārši kādu dienu, pavisam parasti pļāpājot ar mammu, viņa man sāka stāstīt kā viņai apmēram manā vēcuma sākās mēnešreizes, kā bija nobijusies un savai mammai baidījusies pastāstīt. Tad nu attiecīgi es uzdevu dažādus jautājumus un mamma pie reizes itkā stāstot par sevi, izstāstīja un apskaidroja kas tas ir un kā būtu jārīkojas. Tad, kad pienāca tā diena, kad man sākās mēnešreizes, jautājumu vairs nebija un visu sapratu.
Par krūšturi gan daudz neatceros. Zinu, ka mammai bija kaut kāds maziņš nultā izmēra krūšturis no māsas meitas saglabāts. To tad es arī laikoju kā pirmo. Nebija ne vainas - balts mežģīņu krūšturītis. Es gan nebiju pieradusi pie šāda apģērba gabala un man nelikās pārāk ērts, tāpēc vilku ik pārdienas... Pēc laika nopirkām jaunu un tad kaut kā pieradu nēsāt katru dienu.
Par sexu neatceros tik smalki, ka būtu kaut kas runāts. Žurnālu Zīlīte arī biju lasījusi, kaut kas gan jau bija arī stāstīts un redzēts pa TV, pasniegts Veselības mācības stundā un aprunāts ar draudzenēm.