Aij lasot šo diskusiju atcerējos savu pirmo skūpstu. Viņš bija mana pirmā simpātija. Aij pamatskolas laiks tas bija, gāju kādā 7/8 klase bija laikam. Tik precīzi neatceros. Uhh bija arī, tā, ka draudzenes skrēja pie manis un teica, ka tu tam un tam puisim patīci, u, uzdeva man jautājumus, vai man viņš arī patīk, utt. :D Protams, bija ekskursijas, kur kopā autobusā sēdējām un izrādījām tās savas simpātijas. :D Tik smieklīgi to visu tagad atcerēties. Un nu pienāca diskotēka, kur nu dejojam utt, un tad sākās lēnā dziesma, un tad nu pie tās arī bija tas lielais skūpsts. Es atceros, ka biju tā satraukusies, nu un kad sakās tas skūpsts tad man bija tāda sajūta ka lidoju, apkārt notiekošo nedzirdēju, bija tāds klusums, bet tāda patīkama sajūta, liela kņudoņa vēderā, kājas neklausa. Un, kad tas skūpsts beidzās, man vajadzēja laiku, lai es atgrieztos realitātē. Un, kad satiku savējo draugu, pirmais skūpsts arī bija tāds uhh, ka ilgi vajadzēja, lai atgrieztos realitātē. :D
48
