Pa lielam daļu komentārus izlasiju, ieķērās tas kur tu izteicies ka savā ziņā cerēji ka ar bērniņa ienākšanu dzīvē viss mainīsies vairāk uz labo pusi, diemžēl manā uztverē tas nebija pareizais variants, jo ja attiecības ir kaut vai pa laikam uz robežas, bērna ieviešana vai nu visu var pavērst uz labāko, vai ar tieši pretēji uz sliktāko pusi, bet tas nu tā.
Par tavu pašreizējo situāciju runājot, pirmkārt gribētos zināt cik viņam ir gadi?
Kopumā vīrietis izturās sautīgi, viņš tevi izrāda draugiem kā trofeju, bet mājās tevi nomet malā, kas nozīmē ka viņam tu iespējams esi vajadzīga tik lai saglabātu to attiecību tēlu citu acīs.
Ļoti slikts lieta ko pāri attiecībās dara tik līdz piesakās bērns ir uzreiz bērnu noliek pirmajā vietā aiz attiecībām, kaut pareizi ir attiecības likt pirmajā vietā un tikai pēc tam bērnu, tu acīmredzot to centies darīt, bet viņš tik tev uzreiz maļ pretī ka tev tak jādomā par bērnu nevis viņu. Iespējams ka vīrietis ar vēlas šķirties, kaut vai dēļ tā paša ka viņš grūtniecības laikā bija nobijies, bet tā kā attiecībās bērns ir ienācis viņš pa visām varēm grib saglabāt attiecības lai bērns uzaugtu pilnvērtīgā ģimenē, lai gan šajās attiecībās tas tā pat neliekas ka notiks.
Ja vīrietim nevar ieskaidrot ka jums ar kur divatā ir jādodas, jārūpējas vienam par otru tā kā jūs rūpējaties par savu bērnu, tad attiecības nav vērts saglabāt, ne jau nu kamēr jūs esat vel jauni, saprastu ja jums būtu ap 50 gadiem tad jā, rutīnas, pieradums un ērtības ļoti daudz ko ietekmē, bet tavā vecumā es neuzskatu ka ir vērts bojāt savus nervus ar cilvēku kuram savā ziņā ir nospļauties par tevi.
Neuzskatu ka vajag drastiski rīkoties un mukt prom no viņa ar visu bērnu, bet gan vienkārši viņu nostādīt fakta priekšā, vai nu viņš ar meiģina attiecības uzlabot lai jūs visi varētu būt laimīgi, vai arī tu ej no viņa prom. Atbildība par bērnu es uzskatu ka ar būs jādala uz pusēm, vai nu oficiāli tas jākārto vai arī savā starpā cilvēcīgi jāsarunā.
Tak padomā loģiski, ja līdz šim šo 4 gadu laikā viss lēnām iet uz sliktāko pusi, iedomājies kā būs pēc tiem 5-10 gadiem? Protams ir maza cerība ka viss mainīsies, bet ja nē? Tad tu būsu tā iegrūsta stūrī un visdrīzāk ļoti atkarīga no viņa finansiāli ka pat ja gribēsi iet prom tad vienkārši nespēsi to izdarīt, pietam jo ilgāk ar tādu cilvēku dzīvosi jo lielāka iespēja ka viņš tevi morāli sakropļos, ka būs vel grūtāk atrast kādu vīrieti pēc tam ar kuru tev būs labi, jo lūk šis viens tevi noveda līdz tam ka esi "nekas".
Iespējams ka jums ar noderētu izšķirties uz laiku, lai vīrietis kārtīgi saprastu ko viņš var zaudēt un tad varbūt arī saprātiņš viņam nāktu mājās un viss mainītos, jo kā jau saka, kamēr nav zaudēts, tikmēr nav vajadzīgs. Un tu atkal uz laiku izšķiroties no viņa spētu kārtīgi izvērtēt vai tiešām jūsu attiecības ir jēga censties uzlabot vai nē. Tiklīdz izšķirsieties tā arī katram sava individuālā domāšana parādīsies un vairāk redzēsi to kas būtu labāk arī tev nevis tkai ģimenei.