No draugiem par pāri

kāda pusgada laikā, bet ne manas iniciatīvas dēļ. kā mani uzvedināja uz citādam domām - visu laiku centās neuzkrītoši atrast laiku divatā - it kā palīdzību studijās, it kā vienkāršas draugu pastaigas pa Rīgu kkādu notikumu laikā utt. :D tā kā - varbūt centies kaut kur neitrāli uzaicināt, lai tavus patiesos nolūkus tik skaidri nevar atšifrēt uzreiz ;)

Neesmu centusies ''bīdīt'' ar draugiem kaut ko vairāk, bet viņi gan ir meiģinājuši ar mani. Pārsvarā, ja nav interese tam, tad nav un tur neko mainīt nevar. Var gaidīt brīnumu, ka otram uzplauks jūtas, bet, pēc savas pieredzes - man romantiskas jūtas neplauka.
Nebāzies virsū ar savām jūtām, tas tiešām var nobiedēt. Esi ieturēta un pacenties radīt iemeslus viņam iemīlēt tevi. :)

Viņam arī ir interese.
Centīšos kaut kur neitrāli uzaicināt. :D

Ja jau ir interese, tad jau tiešām tikai bišķiņ vairak jāpabūt divatā, gan jau notiktu kaut kas.. :D

Viņš arī tāds nesteidzīgais. :D Varbūt man jāuzsāk saruna tā neitrāli, ka vēlētos ko vairāk? Bet kā?

pacenties radīt iemeslus viņam iemīlēt tevi.

Esmu centusies un izdodas pamazām, bet varbūt vēl kāds ieteikums? :)

Vienā draugu kompānijā bijām apmēram pusotru gadu, līdz beidzot kļuvām par pāri. Lai gan pirms tam arī jau bija simpātijas, bet nekas nopietns.

Mums tas prasīja gadu. Bet nebija simpātijas nekādas. Bija tas saucamais klikšķis vienā brīdī un no tā brīža redzējām viens otru nedaudz savādāk. :)

Es tā padomāju un sapratu, ka man viss notiek uzreiz. Tobiš, nav tā, ka sākumā ir draugs un pēc laika mīļākais. Ir viens vai otrs. Esmu vairākkārt mēģinājusi bīdīt attiecības ar jau labu laiku esošim draugiem (nevis pusgadu pazīstamiem), bet vienmēr tas ir cietis neveiksmi. Un pats stulbākais, ka tādējādi sanāk pakāst arī to parasto draugu.

mes bijam draugi meneshus 3 un tad izveidojamies par paari... Es biju vinja drauga meitene,bet mums radaas specigas simpatijas..taa kaa gribeju but kopaa ar vinju,tad izshkjiros no taa drauga un tas bij nedeljas jautajums lidz ieguvu vinju :D

Man ar bijušo draugu pagāja kādi 4-5 gadi līdz no lieliskiem draugiem kļuvām par pāri (es bremzēju visu pasākumu :D ). Bet nu tie bija vēl pusaudžu gadi.
Tu esi pieaugusi sieviete, lai runātu skaidru valodu, vēl ņemot vērā, ka Jūsu starpā ir kas bijis. Nav jābūt uzstājīgai, bet nav nekas slikts tajā, ja zini, ko vēlies :)
Veiksmi! :)

Arī man ir bijusi līdzīga situācija. Pazsīstami bijā jau krietnu laiku, bet darugi ar kopgām pasēdēšanām, ballītēm utt. bijām aptuveni gadu. Smieklīgākais bija tas, kas visi apkārtējie zināja, ka starp mums ir simpātijas, īpaši no puiša puses, visi zināja, ka es viņam ļoti patīku, tikai es pati to nespēju ieraudzīt :) Lielais atsperšanās punkts bija mana došanās studēt uz Rīgu un vasarā izbraukšana no savas pilsētas, viņš saprata, ka viņam ļoti pietrūkstu nevis kā draugs, bet gan kā kas vairāk. Mans puisis arī teica, ka pats ļoti ilgu laiku kautrējas un bremzēja :D
Mans secinājums ir tāds, ka viņiem vajag laiku, lai pašiem vispār saprastu vai ir gatavi veidot attiecības, puši arī baidās iziet no šīs draugu zonas, jo ir arī ļoti grūti pazaudēt labu draugu, ja attiecības tomēs neizdodas.
Veiksmi Tev :)

man diezgan slikta pieredze šīs tēmas ietvaros.. bijām super draugi, tiešām! neviena mana draudzene man nebija tik tuva kā viņš..bet protams, cik ilgi viss var būt tik skaisti..pašiem nemanot jau kļuvām par pāri...daži mēneši un sapratām, ka tā bija kļūda. un arī draudzīgās attiecības pajuka, jo kaut kā ne tā vairs..kontaktus uzturam, bet ne vairāk! :(
..bet viss autores ziņā! tas tik no manas rūgtās pieredzes! ":)

Zināma situācija! ;) galvenais, nevajag neko sasteigt. Ja viņš izrāda simpātijas, tad atbildi ar to pašu! ;)