Kur raudāt?

Svešu cilvēku klātbūtnē man raudiens nenāk, pat ja gribētu, nevarētu nevienu asaru izspiest citiem redzot. Labāk pagaidu, kad esmu viena pati, tad varu kārtīgi izraudāties.
Vienīgi ļoti tuvu cilvēku klātbūtnē, ja gribās raudāt, tad nespēju savaldīt asaras, lai kā censtos.

Taču nekaunos no savas mammas un drauga

un tad prasīs kas pa lietu? Nu nē es tā nevarētu. :D Vēl raudot būtu jāšļupst kkas :D

Parasti raudu vienatnē. Nepatīk, ja redz mani raudam otrs cilvēks, vienalga vai tas ir draugs, draudzene, ģimene, svešinieki utt. Mājās parasti izraudos, kad esmu viena gultā. Ja nu tiešām ir tā, ka ir sakrājies un vnk asaras birst, tik un tā cenšos ielīst kaut kur, kur mani neviens neredz, netraucē utt. un izraudāties.

Ja godīgi, no prieka vēl nav nācies raudāt.

Raudu, gan skatoties filmas, gan arī tad kad kkas skumjš apkārt. Varu raudāt spilvenā, varu tualetē. Svešinieku priekšā gan cenšos savaldīties.

Gadiem ejot esmu paliksu arvien raudulīgāka. Varu raudāt vecāku klātbutnē, atceros , kā skolā raudāju klasesbiedru un skolotāju priekšā, varu arī sabiedriskajos, ja emocijas ir sakāpušas un vienatnē . Bet man nepatīk ļoti raudāšana, jo tad uzreiz jūtos, kā maza meitene :D

Es atvainojos, bet pārlieku dìvaina diskusija- neraudu, nēesmu to darījusi, katrs laikam pārdzīvo vai bēdājas pa savam...Ja esmu priecīga smaidu vai smejos, bet neraudu! :D un nezinu kā jauzvedās kāda raudoša cilveka klātbūtnē-atvainojiet, tāpēc diskusija par to, kur raudāt mani mulsina.

Es varu raudāt visur, ja man ir PMS! :D esmu raudājusi darbā un skolā, un vecāku priekšā, un drauga. Es kautrējos no savām asarām visu priekšā, bet ko lai dara, ja nāk tas raudiens?