Latviešu dzeju es lasu krietni vairāk nekā prozu, bet gribētos arī prozai kaut kad pieķerties. No minētajām grāmatām man ļoti patika L. Miķelsones "Pasaki Lukrēcijam". Nesen izlasīju Alises Tīfentāles darbu "Rīgas siltums" - par māksliniekiem un izklaides industrijas darbiniekiem 21. gs. sākuma Rīgā, un sievieti, kas maina vienu vīrieti pēc otra. Ļoti interesants darbs ar negaidītām beigām. No augstskolā lasītajām patika Jāņa Veseļa "Dienas krusts". Šī nav ļoti smaga un drūma grāmata, kā varbūt var spriest pēc nosaukuma. Darbība risinās pagājušā gadsimta Rīgā divdesmitajos gados (ja nemaldos, bet katrā ziņā tas bija pirmās brīvvalsts laiks) 24 stundu laikā.
Varbūt kāda ir lasījusi Māras Zālītes jauno (un pirmo) romānu "Pieci pirksti"? Kādas atsauksmes?
4
