Darbs - ko darīt, kad nav ko darīt?

krustvārdu mīklas.

1.sieviete, tu strādā savā specialitātē? Vai vēlies šajā darbā palikt uz mūžu? Vai tomēr vēlies mainīt darbavietu, darīt ko citu? Ja vēlies ko mainīt, tad ieteiktu pie tā strādāt brīvajā laikā- izglītoties, plānot, domāt, sapņot.

1. sieviete, tev vismaz nav lieguma kompim (pieņemu), vari atrast nodarbi. Bet ko darīt tad, ja nav, ko darīt (nav gan maiņu darbs, parastais 8-17 darba laiks birojā), bet neko citu kā darb arī nedrīkst darīt? :D Veicas, ka tieku uz stundu ārā, savādāk reizēm jau nāk nenopietnie virsū.

Nav gan man tā, ka visu laiku nav, ko darīt, bet ir dienas, kad tā ir - 3, 4 stundas klusuma...

izglītoties, plānot, domāt, sapņot.

+

Tas noteikti nav mans sapņu darbs sākot jau ar to, ka ir nakts maiņas. Diemžēl situācija šobrīd ir tāda, ka neko labāku tik tuvu mājām man pagaidām neatrast. Darbs kaulus nelauž, tāpēc nav arī elles mokas. :D Izglītoties labprāt gribētu, bet īsti vēl nezinu, kādā virzienā. :) Par to jau domāju gandrīz katru savu nakts maiņu. :D Jo brīvā laika tiešām ir daudz. Ja vēl darba dators būtu pieklājīgāks, tad neraustītos pie katras lielākās slodzes. Tāpēc man ir jauns mazais mērķis - sakrāt savam, lai varu ņemt līdzi uz darbu un droši darboties bez liekiem traucējumiem. :D

Kāpēc neuzdrošinies izvilkt adatas?

Kautrējos. :D

1.sieviete, es saprotu, kā ir nezināt, kādā virzienā izglītoties. Man ir tāda pati problēma. Bet tad sāc ar to, ka saproti savu virzienu! Par to internetā ir daudz padomu, pati tagad meklēju īsto grāmatu par šo tēmu.
Bet par darbu, kas nelauž kaulus- tas ir pats ļaunākais! Tas var ievilkt sevī ar savu komfortu uz tik ilgu laiku, ka attopies 10 gadus vēlāk, darīdams to, kas patiesi nemaz nepatīk.

Mani atkal pārlieku liels komforts liek kaut kur kustēties un darboties.
Ir man šāds tāds blakus darbiņš, bet tas ir hobija līmenī un bez peļņas. Turklāt pa nakti tam nav īpaši lielas vajadzības pieķerties. :)