Labrīt!
Jūtos nu pilnīgi nekā. Un ar katru dienu arvien vairāk. Pirmkārt, GRIBU DARBU!!!! Iet konkrēti ciet sēžot mājās. Labi, ka vismaz auklējos ar mazo, savādāk vispār nezinu, ko sadarītu...
Un mazajam šorīt atkal augsta temperatūra, ģimenes ārsts Rīgā nav, ehhh, baidos, ka tikai kaut kas nopietns atkal nav :( Neesmu jau vairākas naktis normāli gulējusi. Bet, protams, draugam atkal uznācis kaut kāds pizdings, tusējas apkārt un vakar vakarā/šorīt telefons izslēgts, nav ne jausmas, kur nozudis... Arvien vairāk redzu, ka nu pilnīgi bezatbildīgs viņš ir... Ja ir kaut kādi brīži, kad viss ir super, tad tagad atkal viss pa***ā :( Man taču tomēr vajadzētu arī no veikala kaut vai to pašu pienu mazajam, bet iet jau nevaru nekur un vienu atstāt viņu un līdzi jau arī ar tādu temperatūru šādos laikapstākļos ņemt nevaru... Dusmīga nenormāli esmu.