Vispār bērniem no laukiem, laikam vienmēr ir grūti. Pat bērnudārzā. Runa iet par manu māsu, kurai nesagādā prieku iet uz bērnudārzu. Cik saprotu tur iet vietējie bērni, kas arī ārpus bērnudārza pavada laiku kopā, tāpēc arī bērnudārzā kopā spēlējas. Un manai māsai šķiet nav ar ko spēlēties, viņa ir tāda mierīga, klusa, kamēr visas meitenes dauzās, skrien, bļauj. Mājās tā nav, bet ai kā man žēl. Es laikam to arī asocēju ar sevi, jo atceros, ka man arī grūtu gāja, tikai skolā. Un bērni viens otram saka es ar tevi draudzēšos,ar tevi nedraudzēšos un tā visu laiku. šo viņa aizguva bērnudārzā, jo mājās nekad par kaut kādu nedraudzēšanos nerunājām. Ai stulbi. Bet mainīt laikam tur neko nevar. Vienīgi paņem konfektes līdzi uz bērnudārzu, tad pēkšņi visi sāk "draudzēties"