Atbildot uz diskusiju.
Domāju, ka pirmā lieta, kas tev, Dana, būtu jāizdara, ir jāsaprot, ka tev nav obligāts pienākums palīdzēt un nav jājūtas vainīgai, ja tev nav variantu, kā palīdzēt. :)
Nākamā lieta ir tāda, ka jānonāk pie apziņas, ka tas, ko tu tagad dari, jau ir palīdzība. Tu atbalsti emocionāli. Šāda palīdzība ir ļoti vērtīga cilvēkam, kas tieši ir emocionāli novājināts un jūtās bezspēcīgs. Tieši emocionāls un psiholoģisks atbalsts var labāk mainīt cilvēka dzīvi ilgtermiņā. Fizisks atbalsts ir laicīgs. Lai arī, ko tu spēsi iedot, tas nemainīs cilvēka uztveri.
Ja gribi, lai viņai veicas, padari viņu stipru, iedvesmo, atbalsti jebkuru lēmumu no šī cilvēka, kas rezultējas ar viņa patiesām darbībām, lai cīnītos par savu laimi.