Bildina, bet......

Manuprāt, Neons ļoti labi pateica:

Ko ar to gribu teikt? Ka tas viss ir mazsvarīgi!... Tas ir tikai bildinājums. Līdz laulībām vēl jāmāk nodzīvot!

Lai nu kā, arī mans uzskats ir tāds, ka gredzens ir tikai gredzens. Attiecībās nu nevar vienmēr savas kaprīzes likt uz galvenās pjedestāles. Brīžiem ir jāprot otram cilvēkam vienkārši radīt to prieku par centību, pat, ja nav īsti pa prātam. Uzskatu, ka nav vērts viena bleķa dēļ sāpināt vīrieti.
Pati saņēmu gredzenu, kuru, ja man ļautu izvēlēties, nebūtu izvēlējusies, BET es gredzenu esmu iemīlējusi, pat par spīti tam, ka mēdzu saplēst ar to savas zeķubikses. Tas gredzens ir simbols mana vīrieša izvēlei par labu man. Ikdienā nēsāju bildinājuma gredzentiņu kopā ar laulību gredzenu.

Viņiem nevajadzētu precēties.
Pavisam vienkārši - meitene nav tam gatava. Viņa grib tikai procesu - bildinājumu, kurš skaudīs draudzenēm; kleitu, kura būs gadsimta bomba; ballīti, kuru neaizmirsīs nevies un nekad; kāzas, kuras vēlāk neviens nespēs imitēt un pielīdzināt jebkurām citām. Viņai puisi nevajag, bet utopisku dzīvi kāro.

Man personīgi bija svarīgāk, lai mans (nu jau vīrs) saprastu visa šī perioda nozīmīgumu. Un, par pārsteigumu daudzām, tas nav meklējams gredzenā, bet sajūtās. Un tās nav utopiskas vai ideālas, reizēm tās ir diez gan skaudras un netīkamas. Bet tāda ir laulība. Tu nevari uzņemties šo pienākumu - būt par sievu vai vīru - ja neapzinies slikto, bet ceri tikai uz labo. Saistot dzīves ir jārēķinās ar dzīvi kopā visliktākajos apstākļos - gluži kā saņemot algu jāpiedomā pie tā vai kādu dienu šī alga nebeigs ieskaitīties. Vīŗs nav zeķes, tās nemaina katru dienu - laulības ir dzīve nevis viena vakara izrāde un jārēšanās medusmēnesī.

Gredzens nav nekas. Tas ir pārvērtēts. Nozīme ir tam, kas notiek un kā tas paliek atmiņā. Mani? Vīrs mani bildināja ar auskaru. Vēlāk nopirka gredzenu. Gredzens man neko īpaši nenozīmē, bet tas auskars - viņš nav glīts, viņš ir lēts - bet apskatos un atceros... Ak, kungs! Tās mīlpilnās acis!!! Un tam kas to atgādina ir dziļāka vērtība kā forma un slīpējums - tas ir lietas saturs un gars.

Viņiem nevajadzētu precēties.
Pavisam vienkārši - meitene nav tam gatava. Viņa grib tikai procesu - bildinājumu, kurš skaudīs draudzenēm; kleitu, kura būs gadsimta bomba; ballīti, kuru neaizmirsīs nevies un nekad; kāzas, kuras vēlāk neviens nespēs imitēt un pielīdzināt jebkurām citām. Viņai puisi nevajag, bet utopisku dzīvi kāro.

Gredzens nav nekas. Tas ir pārvērtēts. Nozīme ir tam, kas notiek un kā tas paliek atmiņā. Mani? Vīrs mani bildināja ar auskaru. Vēlāk nopirka gredzenu. Gredzens man neko īpaši nenozīmē, bet tas auskars - viņš nav glīts, viņš ir lēts - bet apskatos un atceros... Ak, kungs! Tās mīlpilnās acis!!! Un tam kas to atgādina ir dziļāka vērtība kā forma un slīpējums - tas ir lietas saturs un gars.

Tu manās acīs pateici vislabāk no visām kā tālieta ir! ;)