Vai jūs esiet skaista mamma>

Nu nezinu,meitenes.Okey, pirmajā gadā pēc dzemdībām var neatgūt formas,otrajā,bet ka vispār nesāk domāt par sevi,nu sorry!!!Tam nav attaisnojuma!Laiku var atrast visam,ja ļoti grib.

Drostala-es gribeeju rakstiit nupat ko liidziigu-tur noteikti apaksaa ir depresiivs staavoklis,kaut kas vinu nomaac.Sieviete noteikti saturaas,tiekoties ar citiem,bet vienalga var just,ka kaut kas nav...
No sievietes,kura ir laimiiga savaa jaunaajaa statusaa, vienmeer naaks aaraa sarms.Ja cilveeks ir laimiigs,tad visu paspees,jo visu dariis ar prieku.

Nu, Skaistulis vienk turpina dzīvot iepriekšējā ritmā, kamēr sieviete.. nujā.

++
Tieši tā.

drostala, man ir tiesam zel tavas draudzenes. ne del ta , ka agrak bija tur super skaista un tagad savadaka....bet tapec, ka visticamak visa gimenes dzive ir uz vinas pleciem, kamer vecis kaca muskulus un turpina dzivot ka lidz sim, nerupejoties ne par vienu(iznemot sevi)...sievietei, redzot, ka no vina nekada jega nav, noteikti klat depresija...

Vispar pat Parīzē ofisa dāmas ejot uz majam pārvelk botas.Jā, pie kostīmiņiem botas.Tikai bijušā padomijā sievietes ikdienā moka kajas ar augstpapēžu apaviem. Tas pats ar meikapu ikdienas.

Melnmatainaa

Ja par drostalas draudzeni, tad nevar vainot tikai sievieti- redz, kā viņa palaižas. Tās ir sekas. Pamatā trūkst atbalsta, vīrs acīmredzot nav apjautis jauno lomu, viņam viss turpinās, bet bez viņas jau, tas viens otru papildina un tad jau ieej aplī, tas nenoslēdzas un tu padodies, pietrūkst spēka. Kamēr tu redzi, kā pasaule turpina dzīvot, kā vīrs turpina skriet apkārt, kamēr tev viss ir citādāk. Viegli pazaudët sevi, katrā ziņā ir brīži, kad ir ļoti jāatrod spēks saņemties, redzēt, kā vārdā censties būt skaistai.

Aj, meitenes, nu lai cik tie vīrieši būtu forši mums visām, bet ne vienmēr ir tik viegli iemācīties prast uzkraut viņiem samērīgu atbildības daļu tieši bērna kopšanas jautājumos.

Sākumā, viņš strādā, pelna naudu. Sieviete - mājās. Tātad, automātiski, lielākoties naktīs neguļ tieši viņa, lielākoties putriņas vāra tieši viņa, ratus stumda tieši viņa, sakakātus pamperus maina viņa, midzina viņa, zeķubikses stīvē virsū viņa.... Viņš - tikai tik cik pēc darba un brīvdienās palīdz. Un diemžēl tas tā kaut kā ieietas rutīnā, ka vēlāk, kad jau strādā abi, automātiski tās putriņas un zeķubikses joprojām ir sievietes darīšana.

Jā, es, protams, vispārinu. Un apzināti sabiezinu krāsas. Bet nu, man nākas apzināti spiest sevi kraut viņam vairāk darbus virsū (par spīti tam, ka gribas zelta gabaliņu pažēlot - daudz strādā, saguris, lai izguļas, viņam jau grūti, es jau pati varu...). Citādi šitās labās sirdis var slikti beigties.

Vieglj jau teikt- ir jāmīl sevi. Bet tad, kad turi rokās to mazo kunkulīti, tad apjaut, ka tā ir vislielākā, visgalvenākā mīlestība. Viss cits ir aiz tās. Un vai no dabas mums ir ielikts, vai mēs jau pēc dzemdībām to automātiski protam, kā sadalīties, lai pietiktu arī sev, vīram. Viegli ir pazaudēt sevi aiz negulētajām naktīm, zobiņiem, kad bērniņš ir slims, kad atsakās ēst, ko tu esi stundām gatavojusi, kad pārbauda tevi un tev jābot modrai kā pareizi reağēt.... un vēlāk jau vairs neprast atrast- kas tad īsti esmu es pati, kur ir mani sapņi, ideāli par sevi.

Jā, es arī sabiezinu, bet ir arī tā, ir daudz mirkļu dienas garumā;) To zinās mammas, bet līdz galam ne tās, kas garāmejot novīpsnās par viņas kādreiz neizmazgātajiem matiem un manikīra stāvokli.

Es uzskatu, ka esmu tīri normāla mamma :) ikdienā nekrāsojos, bet uzskatu ka izskatos labi, jo man ir Dieviņš devis garas tumšas skropstas, uzacis brūnas, nav jākrāso. Reizēm kad uznāk luste, tad uzlieku tonālo :) matus cenšos mazgāt regulāri, bet protams ir bijis tā, ka nav ne laika, ne vēlmes priekš matu mazgāšanas. Kopumā izskata ziņā izskatos tāda kā pirms bērniņa, vienīgi man ir liekie kg, tos es ienīstu, bet neiet nost, lai ko arī es ēstu :( jāsāk kautkad skriet. Vakar vingroju mājās ar puisi, galva sāka sāpēt :D
Mainījies ir mans ģērbšanās stils. Ģērbjos totāli ērtās drēbēs, patiesībā man viena maika, legingi un tunika, kas šobrīd tiek nēsāts diendienā, jo izvēloties apģērbu galvenais lai mazo varu pabarot nenovelkot drēbes.

Kad biju maziņa, mammai tiešām nebija ne naudiņas ne laika sevi pucēt. Protams, matu krāsošana, tīra seja un tīs kopts apģērbs ir savādāk, bet viņa maz krāsojās un neskrēja pakaļ modei. Bet nu tas ir garām, viņa man ir skaista mamma. :D

Mana mamma man vienmeer bija loti labs piemeers...Mees ar braali teeti zaudeejaam,kad mums bija tikai 3 gadini.Teetis saslima jau tad,kad mums bija gadins!Es vienmeer esmu apbriinojusi so sievieti,vina vienmeer izskatiijaas tik labi ,un mees arii.Veel tagad atceraas tos laikus,kad esot gaajusi ar mums staigaat , cilveeki teikusi-cik smuki dviiniisi un mammina arii...:)

Neteiktu, ka pēc bērna esmu palaidusies un neesmu skaista, bet šo to nacās mainīt. Tikko mazais bija piedzimis, es ļoti sekoju savai ārienei - centos gan krāsoties bieži, gan skraidīju uz salonu, liku nagus un skropstas (ko biju darījusi arī pirms grūtniecības un grūtniecības laikā), centos biežāk iziet sabiedrībā, āvu augstpapēžu kurpes (nēsāju tās pirms grūtniecības vienmēr). Un es biju tā noskrējusies, piekususi un man bija tik neērti... Nolēmu atslābt!
Potams, mati tīri ir vienmēr, esmu arī sakrāsojusies, ja izeju sabiedrībā (mājās nekad neesmu krāsojusies), tāpat pēc sviedriem neožu, krēmus lietoju. Taču... Nagus noņēmu, novīlēju īsus un reti kad lakoju - ērtāk darboties ar bērnu un viņu attiecīgi apčubināt, jo nagi netraucē un neķerās. Arī laika ziņā un naudas ziņā ir ekonomija - nav jābraukā uz salonu.
Pārgāju uz ērtāku apģērbu un bezpapēžu apaviem - bikses, šorti, kedas, balerīnas, kurpes bez papēžiem. Tādā veidā jūtos mobilāka un varu visur izskraidīt pakaļ bērnam, ņemt opā, cilāt mazo, stumt ratus u.tml., nebaidoties izmežģīt potīti vai nebaidoties, ka svārki uzrausies uz augšu...

Kādu laiku pēc bērna dzimšanas nelietoju smaržas, jo zīdainis bieži tika likts pie krūts barošainai un bieži nēsāts uz pleca, smaržas varētu lieku reizi nerrot vai pat izsaukt alerģiju.
Garos matus nācās nēsāt biežāk sasietus, jo bērns mūždien tajos ķērās un pinās. Arī man traucēja, jo "līda" nepārtraukti sejā, kad, piem., pamperu bija jāmaina.
Tas pats arī attiecas uz rotām - nācās attiekties no visiem karekļiem (ja nevēlējos, lai tie tiek saplēsti). Ausīs ieliku maziņus auskariņus... Nācās pat noņemt bildinājuma gredzenu (ar akmentiņu), jo gadījās aizķert un saskrāpēt bērnu pārģērbjot.
Nu, lūk, tas tā īsumā... Vai tāpēc esmu kļuvusi nesmukāka? Es teiktu, esmu kļuvusi jauneklīgāka - dauzos apkārt džinsenēs un kedās, mati sasieti zirgastē, viegla kosmētikas kārta, bet tāpat neizpaliek primārā sevis sakopšana. Lai nu kā, par figūru nesatraucos, jo viss pats lēnā garā noregulējās un svars atgriezās tāds pats kā pirms dzemdībām. Kad bērnam noregulējās režīms, tad arī gulēt sanāca daudz vairāk - līdz ar to, esmu vienmēr izgulējusies un moža.

Nu jau bērns ir paaudzies un varu atļauties arī papēžus biežāk uzaut, bet, ak, vai, cik tie ir neērti! :D

Un, kas attiecas uz vingrošanu mājās un figūras uzturēšanu tonusā... Nu kamēr bērns nerāpo, tas ir reāli, taču tiklīdz mazais sāk žigli rāpot un staigāt, tad ir "vakars uz ezera", jo vai nu vin''s visu laiku pīsies pa kājām un neļaus neko darīt, vai arī ies savās darīšanās un māmiņai būs jāskraida pakaļ... Bet izbraukāt uz fitnesklubu - atkal vajadzīgs laiks un nauda...

Padalīšos arī ar savu pierezi piektdien bija 2 nedēļas, kā nokāpu no dzemdību galda :)

Jau pirms tam šeit minēju, ka grūtniecība nav slimība, pie tā arī pietruros.
Es grūtniecības laikā neēdu par diviem n tas ir acīmredzami, viss vēdars palika uz galda + iztīrījās pirmajās dienās.
Jā, mana ikdiena ir mainījsies, bet nu nav tā, ka man nekam nepietiek laika,iespējams, man viss vēl priekšā. Ceļos, es ap 9-10 , mazgāju bēbi, pampers un ēdam un orentējoši man tas aizņem stundu, tātad 10-11 , no šī brīža man ir 3h , kuru laikā es sakopju istabu, ēdu brokastis, dzeru kafiju, sēžu cosmo ... ja pusdienās plānā ir zupa , tad es jau sāku domāt ko un kā un kad likt katlā .... :) 12-13 pampers un ēst bēbim ... parasti mēs iekļaujamies 1/2 stundā vai 40 minūtēs. Kamēr mana princesīte mieg ciet , es ar bēbi runājos un paralēli krāsojos , varu apvienot tur nav jābūt pārcilvēkam :) Tad mēs ejam ārā , bet varam arī neiet, ja slikts laiks vai es gribu kaut ko izgludināt bēbim ( jā, es gludinu tikai lellītes drēbītes ) 15-16, pampers - ēdam ... pēc tam es gatavoju mums ar vīru pusdienas 18-19 pampers-ēdam vakara bumbulēšanās pie pc.. laika posmā no 19-24 mums būtu vēl vienu reizi jāpaēd , jānovannojas ( ja mammai nav slinkums ) , jāuzvelk naktsmicīte un jāietčučēt savā vai mammas gultā vēl ir strīdīgs jautājums. :) nu un tad 7 mana pelīte vēl grib bišķiņ pačāpstināt.


Nu nezinu, kā šajā dienas ritmā nevar paspēt matus izmazgāt ?
Es kā cilvēks, kur vispār ir tendēts uz āru un labāk staigāju ar tukšu vēderu, bet smukās kurpēs, nevaru saprast, kā nepucējušies un nekoptie cilvēki staigā droši pa āru :D , bet nav mana cūka un druva.
Mamma, tas ir dvēseles stāvoklis, es audzinu topošo sievieti un no kā tad lai viņa mācās ? Bet ja sieviete nav pucējusies pirms grūtniecības tad kapēc lai to darītu pēc ? Nu nevar visas kopā ar pirmo rīta wc apmeklēju saķemēties un uzkrāsot tušu, es to nedaru pienākuma pēc vai lai izpatikt vīram, es to daru lai pati justos harmonijā ar sevi un līdz ar to būtu laba mamma savai peciņai :)
Es arī tagad turpinu valkāt papēžus un dekoltē , jā man patīk kā mani F ppi tur izskatās :p un esmu atsvaidzinājusi garderobi ar diviem pāriem jaunu apspīlētu bikšu :)

weee, nu tādā ritmā tiešām grēks ko nepaspēt, bet bērni ir dažādi.Citi tik pa rokām dzīvojas. Manējais piemēram varētu arī pa gultu viens pats dzīvot,bet man žēl tā viņu atstāt vienu gultiņā,tāpēc eju runāties ar viņu.Un tā tas laiks paskrien.

weee, cilvēciņš arvien vairāk laika sāks pavadīt nomodā, viņas laiks Tev būs jāaizpilda, var sākties koliku laiks, zobu nākšanas utt. nav jau viss tikai tā forši un rožaini, pat puņķošanā būs gan viņas, gan Tavs kreņķis. Jūs kopā esat TIKAI 2 nedēļas, no tām īsti nevar spriest cik viss viegli un lieliski :)!
Protams, ļoti apsveicami, ka ir laiks sev (es arī savu laiku sev cīnīju un menedžēju, un kopu sevi, kaut brīvas minūtes bija ļooti maz), bet tiešām būs laiks, kad primārais būs mazulīte, nevis matu safrišināšana ;)
Es neaizstāvu ne mammas, kas nolaižas, ne nolieku mammas, kas pucējas, vienkārši cik ģimeņu tik situāciju. Bet, piekrītu, ka laiks sev ir jāatrod.

Nu manam mazajam jau gadins un 3 menesi, bet vienmer laiks atrodas sev, tas ir gan sportam, gan skasitumkopsanas lietam, dazreiz pat shoppingam, bet tas laikam tapec, ka virietis loti palidz un es varu mierigi darit savas lietas. Un man patik but sakoptai. Protams, gerbsanas stils ir mainijies, mazak staigaju uz smalkajiem papeziem, retak karinu lielos auskarus ka es to mileju darit pirms tam, mazak ari ieperkos, bet ta kopuma domasana par to ka izskatos, sekosana figurai nekur nav pazudusi.
Ja, jaatbild uz jautajumu, tad ja, domaju, ka esmu "ta neko" mammite. :D

Es tiesi uz ielam redzu loti glitas, gaumigas mammas, ta ka prieks. Nevar tacu norakstit, ka visas sievietes nolaizas, ta nu gan nav.

cilvēciņš arvien vairāk laika sāks pavadīt nomodā, viņas laiks Tev būs jāaizpilda, var sākties koliku laiks, zobu nākšanas utt. nav jau viss tikai tā forši un rožaini

Gribēju teikt kaut ko līdzīgu.Man gan vienmēr ir atradies laiks sev,arī tagad, kad sevi par mammu saucu 2 gadus, tāpēc nesūdzos arī tagad, bet ja tiek runāts par pirmajām 2 nedēļām, pat pirmo mēnesi, tad man tas laiks liekas mazliet apskaužams- tad taču ir tik daudz laika sev, jo bērns salīdzinoši daudz guļ un nav īpaši jāpiedomā, kā mazo nodarbināt. Starp citu, es bērna pirmā mēneša laikā paspēju uz frizētavu aizskriet, kad vajadzēja, nagus nolakot, sapucēties un pie visa tā ar mājas pienākumiem tikt galā. Arī vēlāk atradu laiku sevis sakopšanai, bet tad tas bija grūtāk un laika bija mazāk kā pirmajā mēnesī.Tā ka tās mammas, kam mazie pavisam maziņi-novērtējiet sev atvēlēto brīvo laiku! ;)

Varu atbildet par sevi. Davajot dzivibu berninam, iznesajot, piedzemdejot, sieviete mainas. Ja, iespejams, kadai no malas ta izskatas pec nolaidibas, tacu, manuprat, ir ir vertibu sistemas parvertesana. Es agrak krasojos, ejot uz veikalu, katru dienu taisnoju matus, ejot uz lekcijam, manikirs, solarijs.. tas viss skita tik butiski, tik vajadzigi, ka bez ta savu 'skaistumu' nemaceju un negribeju iedomaties. Atskatoties atpakal, saprotu, ka mana passajuta bija parak atkariga no arejiem faktoriem. Ja, tagad ir citadi, jo es labi jutos sava ada. Bez uzkrasotam skropstam un tonala kartas.. man prieku rada tas, ka speju but laba mate. Man tas ir svarigak. Un es te nesaku, ka tam matem, kuras krasojas, tas nav butiski, nebut ne, tacu MAN pasai sada veida pucesanas nudien ir zaudejusi aktualitati. Ak, ja, biezi staigaju legingos un viriesa dzemperi pa savu mezu, ak, es, briesmiga. ;) Vai tiesam nav vienalga ka citi izskatas? Man ir. Es skatos uz sevi, uz savu gimeni.. skatos, lai mes butu harmoniski, atputusies, laimigi. Papezus un tusu man tam nevajag. :)