berns & precibas

Saproti, ka dziivee nav taada viena noteikta modela. Katrs dziivo kaa grib un maak. Aciimredzot, tavs viirietis lauliibu neuzskata par neko svariigu un vinjam noziimiigaakas citas veertiibas - kopiigs beerns. Padoma pati, ko tev dos tas lauliibu papiirs? Kas tavaa dziivee mainiisies? Pa lielam nekas (ja neskataas no juridiskaas puses - mantojumiem utt.). Beerns gan mainiis juusu dziivi un domaasanu.

Man nešķiet, ka ir obligāti jāaprecas līdz bērna piedzimšanai, taču ir svarīgi apzināties- cilvēks, ar kuru man ir bērns, būs arī mans vīrs kādreiz, un tad ir vienalga, vai tas "kādreiz" ir tagad, pēc gada vai desmit gadiem. Šī sajūta man ir, zinu, ka tas ir cilvēks ar kuru kādreiz, visticamāk apprecēšos, bet šobrīd es to vēl negribu darīt, gribas šo notikumu atlikt mazliet uz vēlāku laiku.Kaut arī ir cilvēki, kas nosoda tos, kam ir bērni, bet nav precējušies, man pat liekas foršāk, ka pirms kāzām jau ir bērns, jo ir tā sajūta kā dēļ es gribu precēties, ir jau kaut kas kopīgs (kopā vairākus gadus, kopīga dzīvesvieta, un pats galvenais- jau ir kopīgs bērns, tas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši draugs) Tāpēc atbildot uz tēmas jautājumu- jā, es uzskatu, ka mammai un tētim jābūt precētiem, bet tas nenozīmē, ka tas noteikti jāizdara līdz bērna piedzimšanai.

Tu pati zini, kas Tev ir svarīgi. Ja vēlies sākumā precēties, tad Tev ir tiesības uz to. Pasaku to viņam. Ar bērnu, grūtniecības gadījumā, visticamàk-noñemsies Tu, ne viņš.

Teikšu skarbi - bieži vien vīrieši vēlas kopīgs bērnus, bet tajā pašā laikā neprec tāpēc, lai pēc tam vieglāk varētu pašķirties un būtu mazāka atbildība. Tas tā, skatoties uz apkārt novēroto, bet nekādā gadījumā neuzskatu, ka tas ir vienīgais iemesls :)

Pati par sevi runājot - kad man pienāks tas laiks, tad noteikti daudz labprātāk gribētu ūbūt laulātās attiecībās pirms bērna piedzimšanas. Tas tomēr asociējas ar stabilitāti :)

Manuprāt, atrodot cilvēku, ar kuru kopā vēlētos pavadīt dzīvi un attiecībā uz kuru nejūtam ne mazākās šaubas, tomēr rodas dabiska vēlēšanās pēc šādām saistībām.
Ja vīrietis pēc 4 gadu kopdzīves tik ļoti izvairās no šīs tēmas (cik nopratu), tad vienkārši - nav pārliecināts par savu izvēli.

Tās ir manas domas, protams, meitenes, kuras jūtas laimīgas ilgstošās attiecībās bez laulībām, teiks - beidz muldēt un bāzt visus vienā maisā, tomēr mana dzīves pieredze rāda, ka šajās ilgstošajās "bez gredzena" attiecībās vismaz viena puse nav par 100% pārliecināta, otra - nav tik laimīga, kā bija sapņojusi būt ar savu īsto... Protams, prieks par visiem izņēmumiem. :)

Mūsdienās, pārsvarā, viss atdurās pret naudu. Ļoti iespējams tavs vīrietis nav pārliecināts, ka varēs sarīkot pienācīgas kāzas, otrs variants ir tāds, ka, iespējams, viņš krāj naudiņu saderināšanās gredzenam. Trešais variants, viņš neuzskata, ka laulības ir tik ļoti nepieciešamas. Ļoti daudziem ir tāds uzskats - Priekš kam precēties, ja var dzīvot kopā tāpat. Vēl citiem kāzas liekas kā lieka naudas izšķiešana, moš viņš par to naudiņu, ko jūs iztērētu kāzām, labāk kaut ko sadzīvei noderīgu nopirktu. Variantu ir daudz, katrā gadījumā netaisi uz viņu lielu spiedienu.

Es uzskatu stipri līdzīgi autorei. Esmu pat ... līdzīgā situācijā. Tik vien, ka pat nezinu, vai to gredzenu vairs gribu sagaidīt.
Nu ok, pieņemsim, ka vīrietim laulības neko daudz neizsaka. Bet ja viņa sievietei tas nozīmē daudz ?
Kompromisu šajā situācijā nav. Vai nu vīrietis "piekāpjas" un precas, vai sieviete dzīvo .. savā ziņā salauzta, ja paliek attiecībās.

Kā jūs redzat nākotni šādām attiecībām, kur vīrietis precēties negrib, bet sievietei gadi .. iet uz priekšu ?

Ak, jā, jāpiebilst, ka esmu mazo, trako, "ātro" kāzu atbalstītāja :D , kur netiek tērēti tūkstoši, lai nopirktu lielu kleitu un pabarotu viesus. Manā paziņu lokā tikai daži atbalsta šo ideju...
Tā iedomājoties, varētu piekrist, ka vīriets negrib bildināt un precēties, jo nevēlas piedzīvot kāzu dienu trakumu un izdevumus...

Mūsdienās, pārsvarā, viss atdurās pret naudu.

man liekas, ka tikai kaut kaadiem tīņiem vajag kāzas pa šiko. Vienkaarsa saregistreesanaas t.s. ZAGS nemaksaa daudz (ja nemaldos, agraak bija 15 LVL). Tas ir daudz? Ari sakarigi gredzeni (bez visadiem briljantiem) nemaksaa 3 menesu algu. Ja gribas grezni, tad jau vaina cilvekam galvaa un sabiedribas steriotipos.

Man jau arī šķiet, ka finansiālā puse - kā attaisnojums - neiztur nekādu kritiku. Te nu tiešām - vai nu ir, vai nav vēlme ..

Vēlreiz - dāmas - kā redzat nākotni attiecībām, kur viens vēlas laulības, bet otrs tam neredz nekādu jēgu ? Jo .. nu - ir taču labi tāpat.

Mūsdienās, pārsvarā, viss atdurās pret naudu. Ļoti iespējams tavs vīrietis nav pārliecināts, ka varēs sarīkot pienācīgas kāzas

Paga, bet bērnu arī vajadzēs uzturēt un tam vajadzēs diezgan daudz naudas. Ja viņš nav spējīgs par jaukām, mazām kāzām samaksāt(normālām, jaukām, mazām nevis kaut kādām pārspīlēti šikām un miljonāru cienīgām, kur viss maksā tūkstošos), tad kā viņš varēs sievieti un bērnu uzturēt(sieviete jau uzreiz no dzemdību nama neskries atpakaļ uz darbu)?

Ja tiešām nauda ir viņa attaisnojums, tad tā ir tikai muļķīga atruna, jo tādā gadījumā arī bērnu nevajadzētu taisīt - viņam arī vajadzēs daudz naudas.

man personīgi arī laulības asociējas ar stabilitāti. Saprotu, ka var izšķirties gan ar berniem, gan bez bērniem, bet kaut kā iekšēji tas dod to pamatu zem kājām.

Ka vīrietis tomēr Tevi atzīst par to vienīgo, nevis vnk par dabas doto iespēju purpināt dzimtu :D (Laikam tā parupji sanāca)

man liekas, ka tikai kaut kaadiem tīņiem vajag kāzas pa šiko. Vienkaarsa saregistreesanaas t.s. ZAGS nemaksaa daudz (ja nemaldos, agraak bija 15 LVL). Tas ir daudz? Ari sakarigi gredzeni (bez visadiem briljantiem) nemaksaa 3 menesu algu. Ja gribas grezni, tad jau vaina cilvekam galvaa un sabiedribas steriotipos.

+++

Tu tacu labak pazisti savu virieti un kka vins tacu argumente, kapec negrib preceties.
Mums ari precibas nebija nekas svarigs lidz sim bridim, apkartejo spiedienu del.
Bet ta ka tev tas ir svarigi, tad domaju, ka japaskaidro virietim un vinam butu japiekapjas, ja vien vinam nav kadi plani nakotne bez tevis.

Par to naudu, to es minēju kā variantu, es, protams, nezinu, kas vīrietim darās galvā, bet zinu, ka atsevišķiem izņēmumiem ir uzskats, ja nevar sarīkot pienācīgas kāzas (šoreiz runāju par lielām kāzām), tad nav jēgas vispār precēties.
Es pati arī atbalstu mazas, ātras un vienkāršas kāzas, bez lieka šika un pārspīlētības, kādas mums arī bija.

Negribas jau pārāk zāģēt - saprotu, ka ne pie kā laba tāda mūžīga īgņošanās un spiediens nenoved. Bet nu.... cik ta var gaidīt - ik pa laikam paceļu šo tematu un principā vienos vārtos, es runāju vīrietis atjokojas.

Var jau protams cerēt, ka krāj saderināšanās gredzenam, bet uz to lielas cerības neliktu..

Naudas ziņā - protams naudas varētu būt vairāk, tad būtu vēl lielāka stabilitātes uzjūta. Bet vai kādreiz naudas ir gana? ja ir vairāk, gribas vēl vairāk :D Tā jau var mūžīgi! un es neteiktu, ka mums šajā jautājumā ir tā pašvaki

Stulbi jau skan, bet ik pa laikam iemetās tāda doma galvā - nu kas man par vainu? Vai tiešām pēc daudzu gadu draudzēšanās / kopdzīves gadiem esmu tikai tāds pagaidu variants?

Bet ja jau grib bērnu - tad neesmu, bet kāpēc tad negrib precēties?

par lielām kāzām nekad nēesmu ieminējusies - vienmēr uzsvēru , ka neko šiku man nevajag.. mājīgu ar ģimeni un tā...

Tev ir visas tiesības gribēt būt sievas statusā. Es pat teiktu, ka tas ir normāli. Piekrītu in_love un manhattaine argumentiem. Viss pārējais atrunas.

Es gribu bērnu, esot precētai. Varbūt vecmodīgi, bet man tā šķiet pareizi. Neprecēs viens, precēs cits. Manuprāt, ja jūs abus tāda situācija apmierinātu - tas ir viens, bet ja neapmierina vienu partneri, tad cik ilgstoši tas otrais varēs piekāpties un upurēties?

Turklāt jautājums, vai visu mūžu gribēsi būt nevis viņa sieva, bet viņa dēla/meitas māte.

Vispār Tev konkrēti jāparunā ar savu puisi - vai viņš redz Tevi kā savu sievu nākotnē vai vispār nē, neplānojot precēties. Tad arī jāpieņem būs Tev lēmums.

Tev ir visas tiesības gribēt būt sievas statusā. Es pat teiktu, ka tas ir normāli. Piekrītu in_love un manhattaine argumentiem. Viss pārējais atrunas.

Es gribu bērnu, esot precētai. Varbūt vecmodīgi, bet man tā šķiet pareizi. Neprecēs viens, precēs cits. Manuprāt, ja jūs abus tāda situācija apmierinātu - tas ir viens, bet ja neapmierina vienu partneri, tad cik ilgstoši tas otrais varēs piekāpties un upurēties?

+

Jau no paša mūsu attiecibu sākuma nostadiju fakta prieksa, ka bernu nebus kamer nebusu precejusies. Tapec ka neviens no manas ieprieksejas gimenes-masam un brala nav precejies un to neuzskatu par normalu paradibu. Ja attiecibas ir nopietnas-kopdzive vairaku gadu garuma tad tikai atbilstoss nakamais solis ir precibas un berni.

man liekas, ka tikai kaut kaadiem tīņiem vajag kāzas pa šiko. Vienkaarsa saregistreesanaas t.s. ZAGS nemaksaa daudz (ja nemaldos, agraak bija 15 LVL). Tas ir daudz? Ari sakarigi gredzeni (bez visadiem briljantiem) nemaksaa 3 menesu algu. Ja gribas grezni, tad jau vaina cilvekam galvaa un sabiedribas steriotipos.

+++