Nu, randiņš ir problēma tad, ja cilvēks ir tikko iepazīts (vai praktiski nepazīstams) un tajā brīdī šķiet ļoti, ļoti svarīgs. Principā iet runa par gadījumiem, kad randiņotāja ir kaut ko briesmīgi sacerējusies un sadomajusies, un, ja VIŅŠ nebūs momenta samīlējies pēc randiņa, tad pasaules gals būs klāt.
Pārējos gadījumos, ja divi prātā pieauguši cilvēki dodas uz randiņu viens otru labāk iepazīt, tad, domāju, ka
Kad jūties drošāk, sāc runāt pati
situācija nav jāgaida un gan sieviete, gan vīrietis var brīvi normāli pakomunicēt un teikt, ko tajā brīdī gribas teikt. Ja man randiņš gadas ar cilvēku, kuram izmisīgi bail kaut ko ne ta pateikt, tad labāk tāpat otro randiņu ar tādu nerīkot. Man attiecībās ir svarīgi justies brīvi, labi un komfortabli ar otru cilvēku.
Bet vispār, treniņam ir labi pastaigāt uz pirmajiem randiņiem arjaukiem puišiem, kluri nemaz ar tik ļoti nepatīk - varēsi justies brīvi, varēsi pierast atrast kaut ko da jebko par ko papļāpāt ar tikko satiktu puisi, un tad, kad uz randiņu uzaicinās VIŅŠ, nejutīsies kā dura
Pastāstiet par sevi pirmajos randiņos, kā jūs varat pārvarēt stresu un nesarunāt galīgas stulbības? 
2542
