Pret to, ka man ir tetovējums, neesmu jutusi negatīvu attieksmi, vienīgi tagad, kad kādam pastāstu, ka vistuvākajā laikā taisīšu vēl 2 tetovējumus, mani mēģina atrunāt, jautājot, vai man to tiešām vajag. Jā vajag! Ar to jautājumi beidzas. Visvairāk nepatīk, ka saka, ka tetovējumi taču ir cietumniekiem un tamlīdzīgas runas. Tādos gadījumos parasti novēlu paplašināt redzesloku un painteresēties par tetovējumu vēsturi un noskaidrot, kam tie sākotnēji bija un ko nozīmēja. Bet vispār neesmu saņēmusi kritiskas piezīmes un liekas, ka tagad vairs nav tik negatīva attieksme sabiedrībā pret tetovējumiem. Turklāt, man šķiet, ka pārmetumi nespēj sagraut cilvēka pārliecību par tetovējumiem, ja vien pats ir pārliecināts, ka viņam patīk un viņam to vajag.
Par tetovējumu jēgu un nozīmi- man ir svarīgi, lai manam tetovējumam (esošam un topošam) ir kāda nozīme, bet nekad vēl nav nācies kādam skaidrot kāpēc tieši šāda izvēle, ja gribu, pati izstāstu.