S80, ir jau labāk, kā kādreiz, bet es sapņoju par tāku velokultūru, kā piemēram Zviedrijā. Autovadītāji ir uz sava ceļa, gājējs uz ietves un veloceliņš ir tīrs no gājējiem. Neviens nekāpj svešā joslā un pa celiņiem var aizbraukt visur.
Kādreiz, kad baidījos pa pilsētu braukt, arī bakstījos pa ietvēm un maisījos starp gājējiem. Tomēr dzīvesvietas maiņa uz vietu, ku velobraucējs uz ietves atrasties nedrīkst, iemācījos braukt pa ielu. Tagad tiešām šķiet stulbi atrasties uz ietves. Ok, saprotu skuķi bruncītī, kas devusies lēnā izbraucienā, bet kurjeram ar ātrumu un pieredzi uz ietves jāatrodas nebūtu. Vienīgi vēl bruģis. Pa barona ielu skaidrs, ka neviens negribēs atrasties uz braucamās daļas, bet kāpēc tā vietā neizvēlēties Skolas ielas celiņu vai Brīvību, kur braucamā daļa gana plaša visiem?
Tomēr pie mūsu velokultūras jāstrādā visiem. Gan pašiem minējiem, gan, tiem, kas aiz motora, gan kājiniekiem.