No savas pieredzes varu pastāstīt, ka arī ilgu laiku nevarēju saņemties un sākt kaut ko savā labā darīt. Attaisnojos dažādi - neizskatos jau nemaz tik briesmīgi, tādi man gēni, man pārāk patīt ēst un gulēt uz dīvāna utt. utt. Tagad pati nespēju saprast, kāpēc pāris gadus no savas dzīves izniekoju, audzējot taukus un celulītu. Nonācu tik tālu, ka sāka riebties pirkt drēbes, jo itin visās izspiedās tauku rokturīši, bikses vairs gandrīz nevalkāju vispār, svārkos vēl varēja kaut ko noslēpt :D Nesvēru katastrofāli daudz - uz 1.72 m bija 67 kg, bet tā kā tur nebija necik muskuļu, tikai tauki, izskatījās slikti. Tad kaut kas manā galvā saslēdzās, vienā jaukā dienā izslēdzu no savas ēdienkartes bulciņas, gatavās sviestmaizes, salātus, pusfabrikātus, desas... Vienu dienu nedēļā ļāvu sev izēsties, pārējās dienas turēju sevi grožos. Sāku pamazām sportot. Tagad sportoju diezgan daudz, sveru 57 kg, pērku par izmēru mazākas drēbes un gandrīz viss, ko uzmēru, izskatās labi. Galu galā, ja nespēj sevi motivēt ar to, ka labi izskatīsies, tad padomā par veselību, par to, ka jāēd veselīga pārtika, kaut nedaudz jāsporto, jākustas, tici man, ne vien izskats, bet arī pašsajūta uzlabosies un pati nesapratīsi, kāpēc tik ilgi vilcinājies, pirms saņēmies ;)
196
