Nu tad meitenes uzpriekšu :D

Aaaaiziet :D

aaa. man katru vakaru ir viena un tā pati sāpe. Man regulāri pēc desmitiem vakarā (tieši, kad ir aizslēgts veikals) sagribas našķus. Šokolādi, kāruma sieriņu, ekselences ķiršu saldējumu, čipsus nu da jeb kādus našķus. Nevaru saprast kā šo situāciju vērtēt. It kā jau labi, ka veikals ciet. Nav našķi = nav jauni tauki uz dupša. Bet nu tā gribās ko gardu.

Un tieši šī iemesla dēļ, puisim pasūtīju veikalā ko saldu man nopirkt. Domāju kā es ēdīšu vakarā pie tējas un grāmatas, kā tad ne tēju man vajadzēja, ne saldējumu( jā, puisis nopirka man saldējumu). Zināju, ka stāv, bet man vairāk nevakadzēja. :D

a vot es izdarju pa hitro, perku našķus interesantus savejam. Viņš bārā ieliek, un ja man nu ļoti nakti ko gribas panemu( tip nu čut čut) i lieku reizi nestav man kārdinajums, i zinu ka ir ( bet ne mani) :D

Haha :D nu jaa, un??? :D

Vot šodien atkal vienu mini šokolādi dabūju interesantu. ar uzrakstu-s- Tu tikko ieguvi 1 vietu foršāko cilveku čempionātā. Manejam maja atkal bonuss. Vinam bars ar tadiem īpatniem saldumiem iekrajies. :)

Kubiete, da ne jau tādi sīkumi. Globālāk jādomā- platība par mazu, stāvs par augstu veeeee

Oj man atkal par zemu var tikai but. Mazu mirkli padzivoju 1 stava, nekad vairs. Zemak par 5 nekad un nemuzam. Un ari tavā globālā gadijuma kas atsvaidzinoss mazliet palidz. :)

Es visu mūžu pa pirmo stāvu un man tā patika. Ar piebildi,ka mājās nav lifta. A tagad tas 5.stāvs un tie rati... man katru reizi raudāt gribas,kad jādomā par ārā iešanu.

Nav lifta ?Vot tas tad ir traki. Bet zini mazie aug, būs labi:)

nav gan lifta.un lidz bezratiņu periodam ir kaa lidz Himalajiem!

Man riebjas, ka visi maca dzivot ar tekstiem-bus labi, jasanemas, japardzivo sis posms, gan viss nokartosies, bla, bla, bla..... Bet reali neviens nevar palidzet un nav nekada risinajuma problemai.

nezinu ko darīt smieties vai raudāt.

Tēmas pieteikumā nav nekā provocējoša, līdz ar to vai necerēt uz kašķiem :D

Bet pasūdzēties gan es gribu..man besī laiks pirms tautas deju skatēm, katru dienu mēģinājumi, bļaušana vienam uz otru, strīdi..visiem nervi uzvilkti..un kājas ar sāk palikt sāpošas ar tulznām..un nogurums ar sāk nākt virsū..ehh, bet skatuve prasa upurus..

Es parasti esmu miermīlīgs cilvēks, bet tas, ko šodien ieraudzīju, mani mazliet sadusmoja- sniegs! Jā, labi, vairs nav un tik slapjš, ka pat līdz zemei nenonāca, bet jāatzīst, ka pavasarīgais noskaņojums, šo ieraugot, pagaisa uzreiz.

Man riebjas, ka visi maca dzivot ar tekstiem-bus labi, jasanemas, japardzivo sis posms, gan viss nokartosies, bla, bla, bla..... Bet reali neviens nevar palidzet un nav nekada risinajuma problemai.

Ir konkrēta problēma vai Tu domā vispār?

Muša, bet tu reaali atsakies no paliidziibas un nemaz to nemeklee. Pashi speciaalisi nezin, ka tev vajag vinju paliidziibu! Tad nesuudzies,ka neviens nepaliidz!

Jūtos izgulējusies, bet sajūta tāda,ka galva ar vati piebāzta. :/ Tas man,lūk, besī.

Ara tads pelekums, tumsh..toch RIEBJAS!!!

ku labi ka kāds uzvelk uz nerviem, tad beidzot saproti ka esi realitātē. :D