Interesantākais par mani

man ir perfekta redzes atmiņa un laika izjūta. Nesen pārsteidzu pati sevi ar savu atmiņu- kaut ko nezināju un atcerējos, kur to biju lasījusi un tiešām- pilnīgi lasīju to no savas atmiņas (piemēram, acu priekšā atvērts žurnāls un atmiņā lasu nevis vnk atceros) un laika izjūta tik izteikta, ka varu diezgan nekļūdīgi pateikt, cik pulkstens, sliktākajā gadījumā kļūdos par max 5 minūtēm.

Uzadīju kaķim boksa cimdus.
Ja iet kāda konkrēta diskusija vai viktorīna, atceros daudz un dažādus interesantus faktus, pat nezinot, ka to zinu.
Miegā kustinu deguna galu.

Kad kaut ko daudz un dikti domāju (prātā mēģinu izspēlēt gaidāmo notikumu scenārijus, atcerēties lietas), tad mēdzu bezmērķīgi staigāt/ riņķot pa istabu. :D

Ar mani notiek visādas dīvainas lietas, parasti satieku ļoti dīvainus cilvēkus. Dēļ krievu valodas nezināšanas man ir pateikt -ai ti dura. :D vienreiz kafejnīcas vidū puisis skaļākā balsī sāka teikt - Paldies tev Dievs! Spēju nolauzt 3 reizes ledusskapim rokturi, kaut tētis ir pārbaudījis un centies to izdarīt, viņam nesanāca. Esmu šausmīgi elektrizēta, it īpaši bijušā mašīnai visu laiku situ ar elektrību, esmu šausmīgi neveikla, rādot savus jaunos nagus iebakstu puisim acī, dodu draudzenei saldējumu un izsmērēju pa pus seju netīšam to, bieži iesitu kādam netīšām, skatos filmas ar lielām emocijām, pat visās multfilmās raudu, smejos parasti un daru visādas skaņas kā īīpp, un āā.
Pat nevaru atcerēties tagad visu jautro kas noticis manā dzīvē un visi draugi tikai saka - tā tik var notikt ar Tevi. :D

Es atvainojos, bet es tomēr nespēju atturēties nenosmejoties:

Ar mani notiek biezi tadas stulbas lietas , kas ar normaliem cilvekiem nekad nenotiek.

āā un man vēl ļoti patīk mašīnas. Esmu automehāniķa meita un jau no bērnības esmu bijusi gar tām. Un bieži pieturā gaidot sabiedrisko pabrauc garām foršs autiņš tad nez cik reizes ir bijušas skaņas - mmm.. Un tie kas dzird tā nesaprašanā skatās. :D Es tad apstājos, sastingstu un izbaudu skaisto skatu. :D
Tā kā esmu liela domātāja tad bieži nespēju pareizi pateikt vārdus pareizi. Samainu vārdu pirmos burtus vietām un pasaku neloģiskas lietas kā mats odā, ne ods matos, vai ož kods, ne kož ods. :D

Lexyyy - ta ir francu valoda.

Man kļūst slikti, kad kāds aiztiek savu vai cenšas pieskarties manai nabai. Rauj uz ģīboni. Nezinu, kāpēc tā.

Motivation, žēl, ka Tu jau aizņemta, es zinu vienu puisi, kurš arī ņaud!

Manējais arī man dažreiz atbild :-D bet vispār divi ņaudoši CILVĒKI mājās būtu par daudz :-D

Motivation, es esmu pārsmējusies ar Tevi

Man tāaaaa patīk Tavs humoriņš!!

Paldies! Bet es jau tikai saku kā ir :-D

Kad vēlos daudz ko pateikt es runāju ļoti ātri.
Vispār esmu neveikla apgāžu visu, ko nevajag apgāzt, smejos kad vajag savaldīties.
Pēdējais - gribēju graciozi iziet starp galdiem - protams uzskrienu virsū stūrim un glāzes tiek apgāztas. Labi,ka savi cilvēki bija apkārt.

Man ir pilnīgi tāpat.:D

Uz ātro nāk prātā šādas lietas:

baidos zvanīt svešiem cilvēkiem, labāk kaut vai pie tā nepazīstamā cilvēka uzreiz aizeju un parunājos klātienē;

esmu diezgan paranoiska, bieži šķiet, ka durvis nav ciet un gludeklis nav izslēgts (pirms iziešanas no mājas vairākas reizes pārliecinos, vai viss ok);

patīk vardes un zirnekļi (no kā taču daudzām sievietēm ir bail);

nekad dzīvē neesmu izsapņojusi kaut ko ideālu, vēlamo, (piem., nekad neesmu domājusi, kādas varētu būt manas kāzas vai kā iekārtošu savu ideālo māju);

saprotos ar vecākiem cilvēkiem labāk, nekā ar vienaudžiem;

vienmēr kaut kur mistiskā veidā uzsitu zilumus uz ceļgaliem
utt.

Motivation, es mājās arī ņaudu. :D :D

Un tāpat kā Lienei paniskas bailes no tām ielām un vispār no aktīvas satiksmes. Cenšos braukt tikai tad, kad jūtos kā šefs uz ielas, vai ar draugu pie sāna. :D

Vēl savējiem cilvēciņiem pārbaudu vai ausis lokās, lai saprastu, vai auss gliemežnīca aizklāj auss eju, jo pašai tā nelokās. :D

Kad esmu ieritinājusies gultā zem zegas un gandriiz aizmigusi, tad sākās īstā jautrība manā dziivē. :D Ja kāds ar mani runā brīžos, kad esmu ļoti miegaina, tad es nerunāju vairs kā es pato. Tādā vājā balsī vervelēju it kā sadzērusies būtu. Un neiedomājamākās lietas stāstu. :D

Manas acis maina krāsu un man ļoti nepatīk nepāra skaitļi, daru visu, lai no tiem izvairītos.

Aenize, o super, neesmu vienīgā :-D jātaisa ņaudētāju klubiņš :-D

Atcerējos par vienas draudzenes brāli, kurš miegā dara visādas jocīgas lietas. Vienreiz mums bija tāda kā neliela ballīte un 3 meitenes gulēja viņa istabā uz matračiem. Šis pa nakti pēkšņi gultā pieceļas sēdus (gaisma izslēgta) un klusā balsī murmina-"slēpies!" "viņi tevi pamanīs! Skrien uz autobusa pieturu! Pagaidi,izstiep rokas! Es tev uzlikšu tumbas virsū!" Un šitādas pērles viņam bira ārā :-D :-D No rīta neko neatcerās. draudzene vēl daudz ko ir stāstījusi,visu nevar uzrakstīt,bet nu es raudāju :-D

Ak, jā, atgādināji, BellaDona, arī manas acis maina krāsu :)
Kā arī varētu pievienoties krakšķošo kaulu ansamblim :D

Vienmēr, pieminot kādus skaitļus vai matemātiskas darbības, obligāti automātiski pati visu galvā pārrēķinu, lai pārliecinātos, vai tā ir, kā dzirdu vai kā ir rakstīts, citādi nebūs miera:) Tāpat galvā spēju paturēt ļoti lielu skaitu telefona numuru.

Mežāze,

saprotos ar vecākiem cilvēkiem labāk, nekā ar vienaudžiem

Man tieši tāpat:)

Tam jau vispār ir izskaidrojums - jau no agras bērnības biju vienīgais bērns starp pieaugušajiem, bērnudārzā negāju, kaimiņos citu bērnu nebija, pirmā nopietnā tikšanās ar lielu skaitu bērnu bija tikai 1.klasītē :D

* Jau no laika sākuma labāk un vieglāk kontaktu rodu ar puišiem, nekā ar meitenēm
* Ļoti labi atceros dažādus skaitļus un ciparu virknes (telefona numurus, cenas, personas kodus, mašīnu numurus utt.)

Motivation, jā, Zigi arī paķersim! :D