Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Nolemtība vientulībā!?

 
Reitings 1681
Reģ: 01.09.2012
Šodien sakrajās un gribās izrunāties/izrakstīties!


Jau tik ilgi esmu viena pati, ka jau liekas, ka drīz apaugšu ar sūnām un lēnām pārvērtīšos par vecmeit-sēni. Esmu jau te agrāk zēlojusies par savu sūro likteni attiecību lauciņā un laikam ejot NEKAS nav mainījies. Tas ir vnk ārprāts - it kā man kāds būtu uzlicis lāstu (tik tiešām tā sak likties) - kaut kādu vientulības/vecmeitas lāstu!

Ja pa plauktiņiem, tad atkal tā teikt esmu ''iemīlējusies'' un atkal jau tas kā vienmēr (neizbrīna nemaz) ir bez-atbildes. Satiku savās ikdienas gaitās vīrieti - pazīstami jau esam ilgi. Bet šoreiz kaut kā ieskatījos un man viņs ārkārtīgi iepatikās. Viņam piemīt idealas īpašības un vizuāli arī man liekas ideāls. Jau divus mēnešus pielūkojamies. No viņa puses visu laiku jutu simpātijas, tās arī tika izrādītas, gan zestos, neapzinātajā ķermena valodā, gan saziņās laikā - komentāros, komplimentos, interesē par personisko un tml.

Un tā laiks iet un iet, bet NEKAS nenotika... līdz pēdejās dienās - vnk 0 reakcijas uz mani. Un es tieši nodomāju, ka yeeeey - būšu beidzot kādu īpašu cilvēku sev satikusi - principā biju 100% pārliecināta par to, ka simpātijas pāraugs kādā attīstībā. Mūsu komunikācija ir lietišķa pārsvarā - darba jautājumos un šo darbu sakarā arī pamanījos padalīties ar savu t.numuru, epastu un viņam bija iemesls man uzrakstīt - neidziļināšos, bet pati prasīju, lai apkopojot mūsu kopīgos darbiņus man uzraksta - kā tad nu tur ir - vai viss izdevās vai kaut kas jālabo. Bet pagājušas 3 dienas un nekā. Nekādas atbildes - bāc es takš prasīju, lai uzraksta par darba lietām un īstenīb arī gaidu no viņa atbildi (neskaitot personisko)!

Šodienatkal kopīgi darbi vienā vietā un satiekoties nu jau jūtu - NEKO!


Secinājums - ATKAL jau esmu atraidīta, kjipa atmesta un nekam nevajadzīga.

ATKAL! Es vsp neatceros, kad pēdējo reizi es vsp saņema kādas pretjūtas? Hmmm... pirms 4 gadiem!?! Bļāviens - es vnk jūtos nožēlojama, maziņa, melna sūdu čupiņa.


Analizējot visu - OK ir bijis ka es izvēlos sev vīrieti, kas iespējams ir augstākā kategorijā (jau jau šādi virspusēji spriest), bet šis vīrietis tāds nav - pilnīgi parasts, nekāds kruts skaistulis vai bagātais, strāda parastu darbu, nav nekāds sabiedrībā zināmais vai iedomīgais... Mani sapna tas, ka viņš mani principā atraida... It kā es nebūtu pietiekoši laba viņam. Vnk jūtos kā niecība.



Šīs sajūtas atkārtojas katru reizi, kad man rodas pret kādu jūtas - kā pa karuseli - riņķos. Es nesaprotu ar ko es brāķēta, ka mani neviens negrib. Man jau paliek vnk iekšēji sāpīgi no tā, ka apkārt visiem džīve iet uz priekšu - cilvēki satiekas, dzīvo kopā, apprecas, rada ģimeni, tikai es nekur nevirzos privātajā plānā.

Man kauns teikt, ka man nav drauga, jo par spīti savām feministiskajām ievirzēm iekšeji jūtos kā brāķis. Labi vēl kadi jauni cilvēki, kas nezin, ka es jau 3. gadu esmu vientuļa (es jau sāku izmantot šo vārda 'brīva'vietā :(), bet tie, kas mani zin - nu bāc ja kāda mana paziņā būtu 3 gadus viena - reāli viena (pat bez kaut kādiem attiecība fail mēģinājumiem) man likto ka viņa ir maigi sakot nenormāla. Un arī draudzenes saka, ka agrāk kad man prasīja attiecību statusu es ar prieku un lepnumu teicu, ka esmu brīva, bet tgd no malas var redzēt, ka šis jautājums mani mulsina. Ir pat bijis, ka sameloju ka man kads ir, lai nebutu neērti pašai no sevis. Kas ir nožēlojami dubultā...


Un nerunājot par to vilšanos un sāpīgo tuksuma sajūtu, kad saprotu kā Atkal viss ir aplauzies, ka esmu nepastarpināti atraidīta. :( Man vnk paliek bail jau no tuvināšanās jebkādam vīrietim - lai atkal nesanāk tas pats. :(


Apdomaju varbūt aiziet uz kaut kādu hipnozi - lai ieliek programmu - mācīties, strādat, neiemīlēties? Ja vien būtu tāda opcija kā vampīru dienasgrāmatās - atslēgt emocijas... paradoksali, bet es būtu daudz laimīgāka.....


Paldies, ja kāda izlasīs tik tālu manu nožēlojamo želošanos par manu nožēlojamo tukšo dzīvi - miljons cepumu!
04.03.2014 22:21 |
 
Reitings 374
Reģ: 04.08.2013
Tad jau es arī esmu nenormāla, jo esmu viena?
Nevajag ieciklēties tajā, ka obligāti jāatrod sev vīrietis, jo citādāk "ko citi par mani padomās?". Uz citiem neskaties! Viņi vienmēr atradīs par ko aprunāt un pie kā piesieties. Dzīvo sev.
04.03.2014 22:37 |
 
Reitings 570
Reģ: 17.12.2013
Nu tu man cepumu kasti esi parādā :D
Šādā situācijā vienmēr pirmais ienāk prātā, ka varbūt liktenis gatavo kaut ko īpašu... vai varbūt tev vispirms jāiemācās izbaudīt vientulība (lasi: brīvība), lai satiekot īsto nebūtu nekādu šaubu.
Analizējot visu - OK ir bijis ka es izvēlos sev vīrieti, kas iespējams ir augstākā kategorijā (jau jau šādi virspusēji spriest), bet šis vīrietis tāds nav - pilnīgi parasts, nekāds kruts skaistulis vai bagātais, strāda parastu darbu, nav nekāds sabiedrībā zināmais vai iedomīgais... Mani sapna tas, ka viņš mani principā atraida... It kā es nebūtu pietiekoši laba viņam. Vnk jūtos kā niecība.

Pēc šī man likās, ka drīzāk tu pārāk augstu novērtē vīriešus un neesi gana laba viņiem, vismaz man radās tāds priekšstats :)
04.03.2014 22:38 |
 
Reitings 1681
Reģ: 01.09.2012
Kitija - tavi vārdi bija mani vārdi - tikai 3. gadu laikā zini tomēr sak runāt arī kaut kādi elementāri instinkti - kaut vai vēlme pēc seksa, vai vnk cilveka blakus, kas samīļo, atbalsta... Nez da kaut vai iet gulēt pārmaiņas pēc ne ar spilvenu... :( Es jau 3 gadus dzīvoju tikai sev - esmu pilnveidojusies, attīstījusi sevi, atradusi savu stilu, savu dzīves aicinājumu, izlašījusi gramatas, gājusi uz kursiem, ceļojusi, ballējusi - nu viss.... apnicis.


Biju domājusi, ka tiekot galā ar savi mana laime pati atnāks manā dzīvē, bet es mainījos... tikai dzīvē nekas nemainās... Mani ir sakrajies tika duadz emociju, jūtu un siltuma ko gribētu dot kādam citam, esmu gatava gan rūpēties, gan dalīties visā ar kādu cilvēku.... bet kā nav tā nav...

Samierināšanās ir smags un ilgs process...
04.03.2014 22:41 |
 
Reitings 1195
Reģ: 17.04.2012
Šobrīd esmu viena un velns, tas ir tik superīgi.
04.03.2014 22:42 |
 
Reitings 1681
Reģ: 01.09.2012
Pēc šī man likās, ka drīzāk tu pārāk augstu novērtē vīriešus un neesi gana laba viņiem, vismaz man radās tāds priekšstats



Pēc tik daudziem pēc kartas saņemtiem netiešajiem atraidījumiem - jā, man liekas, ka neesmu gana laba. Jo kādēļ gan mani neviens negrib? Ja jau man būtu augsta vērtība tad būtu arī gribētāji.

Bet šis pēdejais vīrietis ir tik vienkāršs cilvēks (kas tomēr man ārkārtīgi patīk), ka ja viņš mani atraida (negrib) tad nu bļāviens.... vsp esmu dimbā...
04.03.2014 22:44 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Ella, varbūt tādā sajūtu līmenī vīrietis uzož tavu izmisumu?
Es zinu vienu gadījumu dzīvē, kad meitenei nu konkrēti neveicas. Viņa it kā vīriešiem neeksistē. Nesaprotu, kas tas ir par fenomenu, vienkārši nav saķere ar pretējo dzimumu, kaut izstiepies. Un to vienīgo tad tiešām var gaidīt līdz kapa malai.
04.03.2014 22:47 |
 
Reitings 3995
Reģ: 11.07.2009
Viņa it kā vīriešiem neeksistē.


Jā, pazīstamas sajūtas.
04.03.2014 22:51 |
 
Reitings 349
Reģ: 14.02.2012
Ella No savas pieredzes saku, Tev vajag tā cilvēka priekšā ar kādu citu tēlot pārīti, ja tas viņu neizkustinās, nu tad......Man arī tā bija, bet kad uzradās cits, tad uzreiz vairāki atmodās.
04.03.2014 22:51 |
 
Reitings 499
Reģ: 09.09.2013
Vientulībai nolemti ir labi ja viens procents cilvēku, un tad tie ir īpaši izredzētie. Varbūt Tu esi starp tiem, bet es stipri šaubos. ;) Tas par nolemtību...

Bet dzīvē izskatās, ka vēl īsti neesi gatava, jo Tev vēl aktuāls šis jautājums, tiklīdz kā Tev pašai ar sevi būs tik labi, kā ne ar vienu, un Viņš varētu būt, bet tik pat labi arī nebūt, tā turpat uzradīsies Tavs īstais vienīgais mīļotais.


Un esmu pamanījusi, ka pirms tām īstajām attiecībām, īpaši, kurās paredzēti bērni, gadās tāds tukšāks periods, gan vīriešiem, gan sievietēm. Un, kad liekas, ka nu jau vairs nekad nekas nebūs un visam atmests ar roku, izveidojas ģimene ar maziem enģelīšiem viena aiz otra. Tā kā Belladonna saka - liktens gatavo.
04.03.2014 22:55 |
 
Reitings 118
Reģ: 26.11.2010
Ella, ļoti pazīstama situācija. Pat, ja pati nepievēršu uzmanību, šķiet, ka otrs cilvēks to iekaro un pēcāk pazūd. Tas laikam liek justies vēl jocīgāk...
Bet ja reiz teici, ka visu, ko esi gribējusi, esi sasniegusi, tad varbūt vīrietis tavā dzīvē nejūtas vajadzīgs? No stiprām un pašpietiekamām sievietēm vīrieši, diemžēl, izvairas.
04.03.2014 22:57 |
 
Reitings 3995
Reģ: 11.07.2009
Es neticu tam īstais, vienīgais, mīļotais! Nu nav visām paredzēts tāds! Nu nepeitiek visām to vīriešu! Skarbā patiesība!
04.03.2014 22:58 |
 
Reitings 570
Reģ: 17.12.2013
Pēc tik daudziem pēc kartas saņemtiem netiešajiem atraidījumiem - jā, man liekas, ka neesmu gana laba. Jo kādēļ gan mani neviens negrib? Ja jau man būtu augsta vērtība tad būtu arī gribētāji.

Varbūt tu izvēlies neīstos vīriešus, nespēju iedomāties citu iemeslu. Pieņemu, ka esi neatkarīga sieviete, kas principā var pastāvēt par sevi, taču labprāt atdotu savu laiku un rūpes kādam citam. Pieņemu, ka viegli ieķeries, ja kļūdos neņem ļaunā ;)
Varbūt tev vajag nevis vienkāršu, jauku vīrieti, bet kādu, kurš ar vērienu izmestu no komforta zonas un liktu uz pasauli palūkoties no jauna skatu punkta? Tādu vīriešu tipu uz kuru vēl neesi paskatījusies?
04.03.2014 22:59 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Es tiešām neizprotu šo fenomenu, kad normālas, izglītotas, skaistas sievietes nekādi nevar atrast sev vīrieti. Kaut kā vienmēr šķiet, ka vaina ir pārāk lielās prasībās pret pretējo dzimumu vai arī nemācešana sevi pasniegt...
04.03.2014 23:01 |
 
Reitings 499
Reģ: 09.09.2013
Elīna

Kāda mums daļa gar visām, visām varbūt arī nepietiek, bet autorei vajag TIKAI! vienu un būs pilnīgi pietiekami. Tas. ko Tu sauc par skarbo dzīvi var nodēvēt vienā vārdā - statistika. Un vai statistika uz mums attiecas vai ne paliek katra paša ziņā.

Katram pēc ticības un nopelniem.
04.03.2014 23:06 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Ella

Nu varbūt tiešām tu esi iekritusi melnajā periodā, un diemžēl tas ka tu ar katru dienu tam vairāk ļaujies padara visu sliktāku, jo tu zaudē savu pašapziņu kad runa iet par vīriešiem, bet ko nu tur daudz teikt, pati tik ilgi neesmu bijusi viena, bet kad biju, es sevi visu laiku cēlu uz augšu, satikos ar vīriešiem, lai gan bija daudz vilšanās, bet tomēr gāju un gāju, un kad jau biju tik novesta ka domāju ka jāpadodas, tomēr vel vienam devu iespēju, un tagad viss labi. Galvenais ir nezaudēt tos spēkus, ja tu ko gribi tad sjāiet par visiem 110% pretīm tam ko gribi, tā tas ir darvā un tā tas ir arī meklējot partneri. Protams ir jau tādas kuras pašas nemeklē bet vīrieši viņām apkārt skrien, varbūt tas ir dēļ tā ka viņš izstaro to seksapīlu un pozitīvo enerģiju, tur pretīm tu jau esi padevusies iekšēji, un to cilvēki jūt.

Vel arī man radās tāda sajūta ka tu varbūt ieraugi tajos potenciālajos vīriešos ko tādu kas tur nemaz nav, un tā ar mēdz notikt kad esi ilgāku laiku viena, tu sāc redzēt to kas nemaz tur nav. Nu baigi dižie ieteikumi man nav, vienīgais ko varu ieteikt, eh visos iepazīšanās portālos vai kaut tajās pašās draugiem.lv domubiedru grupās un centies kādu atrast, jo ja tiešām tu tur piemēram atklātu sevi cilvēkiem tāda kāda esi, tad agri vai vēlu kāds foršs vīrietis ar atradīsies kas to pamanīs un pats uzrakstīs un ja pat nebūs tas īstais, tur ir ar gana daudz cilvēki ar kuriem var labos draugos palikt. Ja dabū iespēju satikties, tad domā reālistiski ka var būt sliktākais gadījums, bet pie sevis ar visiem spēkiem ceri ka būs tas viss labākais! ;)
P.S. atvainojos ja nesakarīgi rakstu.

Un varbūt lai tev uzlabotu drusku lomu, nosūtu tev virtuālo vīrieti kā mierinātāju tavā melnajā fāzē ;) Jo tavs īstais tevi jau gaida, tev tik jāsaņemas un viņu jātrod!
04.03.2014 23:08 |
 
Reitings 1681
Reģ: 01.09.2012
Pat, ja pati nepievēršu uzmanību, šķiet, ka otrs cilvēks to iekaro un pēcāk pazūd. Tas laikam liek justies vēl jocīgāk...



Pilnīgi tā arī ir... Tā pazušana mani atstāj stuporā un aizvaino. Es jau padodu tam vīrietim signālus ka viņs mani interesē un tīri sievišķigi koķeti it kā neatveru durvis, bet atstāju šķirbiņu - lai viņs var spert pirmo soli untā teikt tās durvis pavērt vaļā, bet viņs pie paša sliekšņa nolēmj iet prom. Un tā es palieku pie tukšas siles.

Pati pirmo soli nevaru spert - piemēram pateikt reāli - tu mani piesaisti, interesē davai satkties!?? Nē ja mani atraidītu tieši es vnk nomirtu uz vietas no kauna, no nožēlojamības, no pazemojuma.... Ta nu es palieku pasīvajā lomā.



Par to pabūšanu vienai - tas bija superīgi sākumā, bet tomēr ne jau mūžīgi, pienāk brīdis, kad saprotu, ka jā, esmu gatava būt ar kādu kopā. Vēl vasarā es teicu, ka nevēlos būt ar kādu, jo sapratu, ka negribu veltīt laiku un uzmanību citam cilvekam, negribu būt atkarīga, rēķināties ar otru. Bet tgd tas pašpiesātinājuma periods ir beidzies. Es esmu gatava, es gribu....



Riot - varbūt arī es neeksistēju. :( Bet nu nevar būt ka pat fiziski neviens negrib. Labi attiečības ir komplicēts process - kurā ir svarīgi daudzi faktori un cilvēku iekšejā sakritība un tml. Bet just for sex - tur pietiek ar fizisku pievilcību, kura man ir.... Un mani izbrīna ka pēc manis netiecas kaut vai vnk padrāzties gribētāji, ar nenopietniem nodomiem. Pat tā nav - pat tusējoties (pa vasaru - gandrīz visu laiku ballējos ar draudzenēm, kompānijās, klubos, restorānos, vasaras terasēs un neizveidojās neviena situācija, kas varētu pāriet par one night stand!? Camooon... kā tas vsp ir reāli ;()


Pavasaris nāk, dzīvība mostās, kaut kāds cikls sākas no jaunas (circle of life), bet es kā tāda pērnās nedēļas dāvinātā tulpe vīstu :(
04.03.2014 23:08 |
 
Reitings 649
Reģ: 06.11.2012
jo ilgaak cilveeks ir viens, jo mazaak iespeeju kaadu atrast. un vispaar paziistama situaacija- saucaas "pilniigaa p..aljaa.. ".

mans ieteikums? aiziet uz hipnozi. un peec tam pastaasti- vai nostraadaaja. es arii aizieshu.

un, lai visas taas vistas, kas te dod debilos padomus par "iistais naaks negaidot" iet deet. nekur nekas nenaaks.

vareety izkomenteet vai visas praatuljotaajas shajaa diskusijaa, bet tad es tikshu noknaabts, bet, lai vai kaa- nebaidiishos atklaat- ne velna Juus raksta autori nesaprotat un nekad nesapratiisiet. izbaudiet to- Juus esat laimiigas.
04.03.2014 23:10 |
 
Reitings 6407
Reģ: 16.01.2014
Neons, fenomena nav. Tas ir tāpēc, ka viņas zin ko grib, ar viņām nevar izrīkoties kā pagadās un bieži no tādām sievietēm vīrieši baidās.

Ella, Tev vēstule. :)
04.03.2014 23:12 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
The same here!

Tikai atšķirība tāda, ka es bēgu no attiecībām, kad kaut kas sāk kļūt pārāk nopietni, kad jājauc sienas nost, es bremzēju un kā pēdējā zaķpastala bēgu prom.
Un var teikt, ka es principā visu dzīvi esmu bijusi viena (vienas īslaicīgas attiecības).
Kas mani glābj-kaut kāda pašironijas deva, paļaušanās liktenim, bet ir brīži, kad gribas gaudot no vientulības.
04.03.2014 23:13 |
 
10 gadi
Reitings 303
Reģ: 26.08.2010
Es tevi saprotu. Vēl vecmeitās sevi neskaitu, tomēr man tikai 22 gadi, bet man nav nevienas attiecības, kuras es sauktu par izdevušām! Jā, daudzi jau man ir teikuši, ka draud man vecmeitas statuss, es tam ticu, bet es nebēdājos! :)

Dzīve ir jāiemācās baudīt arī vienai!
04.03.2014 23:15 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits