Sveikas.
Manai meitiņai tagad ir 1g.un 2 mēn.Braša, veselīga.Bērns,kurš ēd visu,par apetīti nesūdzos.Ir tāda lieta,ka vīrs negrib, lai dodu viņai gaļas ēdienus,sakot,ka gaļa vispār ir kaut kas negatīvs.Viņš klausās krievu psihologa, vēdu pārzinātāja Torsunova lekcijas,seminārus.Paši protams neesam veģetārieši, ēdam gaļu, vienīgi pārsvarā putna, liellopu man kaut kā neiet pie sirds.
Es viņam saku, bet kā tad sanāk, ja mēs ēdisim karbonādi, bērns jautās:''Kapēc es tādu nevaru ēst,mammu?'' .Turklāt bērnudārzā,skolā taču visur ir kopējais uzturs, tur neviens nedomā par veģetāriešiem.Mana mamma neredzot, tā pat viņai iedod cīsiņu, utt, jo uzskata,ka tas vispār ir murgs.(Lauku cilvēks,kas pieradis ēst visu).
Protams,es arī nenosodu tos,kas uzturā nelieto gaļu.Mana draudzene arī jau pāris gadus piekopj tādu dzīvesveidu,es viņai neko sliktu nesaku,atbalstu... bet šoreiz runa par manu bērnu.. es vnk neko nesaprotu,ko darīt... jo mani nomāc brīži,kad vīrs sāk diskutēt par gaļas tēmu.. :(
Es pat nezinu kā ir pareizi.Jo piemēram,ja es gaļu nedošu, man bail vai spēšu nodrošināt bērnam uzturā nepieciešamās olbaltumvielas pietiekamā daudzumā.Laukos es vecvecākiem nevarešu izsekot līdz,ko katrs kurā brīdī iedod bērnam apēst,kamēr pieskata.
Man nepatīk šī situācija, jo tā ir pirmā reize mūsu kopdzīvē,kad nespējam atrast nekādu kompromisu..
285
