manuprāt ,sievietes,kurad piekrīt bērniem ar vīriešiem pāri 45 ne vienmēr īpaši domā.. ...ja ņem vērā, cik ilgi vīrieši Latvijā dzīvo, bet piekrītu, ka bieži vien vīrieši līdz 30gadiem ir pret bērniem un saka-nebūs man nekad tādu..un pēc 30gadiem mainās domāšana un paši vēlas bērnus, ģimenes, kāzas, savu mājas ligzdiņu.
svešus bērnus parasti pieņem ,ja sieviete ļoti iepatīkas un nevar bez viņas, iemīlas, vai arī vēlas bērnus, taču saprot,ka pašas ir problēmas ar bērnu radīšanu.
manuprāt, sievietēm nevajadzētu pirmajā randiņā uzreiz pusi no randiņa laika stāstīt par bērnu un -uči -pučī ,kāds man dārgumiņš..vēl rādīt bildes telefonā viņa pirmo dienu bērnu dārzā, kā viņš spēlējas ar mantiņām, kā mazgājas vannā utt. ja būtu vecis,tad tas mani arī reāli atgrūztu,jo domātu,ka viņa ir apsēsta ar bērnu un nekas cits dzīvē īpaši neinteresē...vīrietis jau grib sajusties vajadzīgs, līdzvērtīgs bērnam neviss kā ,kaut kāda papildus piekabe:D protams, ka es saprotu, ka sievietei bērns ir pirmajā vietā, viņa ir sajūsmā par viņu un lepojas par savu dārgumiņu, taču vajag piezemētāk un ne tik ļoti to visu bēzt vīrietim acīs.