Čau, čau,čau :)
gribēju jums pajautāt...iespējams, liksies mazliet stulba un nesvarīga problēma, bet nu tas tā, intereses pēc :)
Tātad satikos ar puisi, visas tikšanās reizes tiešām jaukas,izrādīja mīļumu, varējām izsmieties,izrunāties, vienmēr mīļoja, skūpstīja, kā pielipis bija :D bet, līdz ko atkal atvadījāmies, kopš tā brīža gandrīz vispār nezvana, neraksta...neko. Atkal norunājam tikšanos, atkal viss super, bet tad jau atkal...nu gribētos tomēr, lai ko izrāda arī, kad neesam kopā..tātad nonācu pie tāda jautājuma- vai tiešām viņam esmu svarīga vai tā tomēr ir kaut kāda sava veida izmantošana, lai aizmirstu savu bijušo? Bijām draugi kādu pus otru gadu, bet tā nu sanāca, ka sākām tikties un uzvesties vairāk nekā draugi..bet tas uzmanības trūkums mazliet apbēdina..negribas jau arī visu laiku būt tai, kura zvana/raksta. sajūta, ka tad, kad neesam kopā, viņš ir pavisam cits cilvēks, tāds vēsāks un jā, atšķiras no tā superīgā cilvēka, kuru satieku dzīvē, ar kuru lieliski pavadu laiku. Gribas jau pēc tam uzrakstīt, pateikt, ka ilgojos, bet pretī tikai kaut kāda vienaldzība...dīvaini, bet varbūt kādai ir līdzīgi bijis? un kā jums šķiet- ir vērts domāt par to, ka es, iespējams, esmu kā neizdevušos attiecību plāksteris? :D