Konflikti ar veikalu darbiniekiem

Man gan prieks ka labi zinu krievu valodu, un smīnu par tiem ka te dzimusi bet latviski nav iemacijušies. Nu zems intelekts, garā apdalītie. Un daudzi neieredz LV tik par krieviju sapņo. Jabūt drausmīgi ja dzivo valstī ko neieredz. Nu nabadzini nu :D


Mums decembra baigās un janvārī līdz kur 8 datumam vecrīgā bija pilns ar krievu tūristiem. Un viena meitene tika atlaista jo nemaceja komunicet krievu valodā. Tūristi atstāja daudz naudu viesnīcā un restorānā. No veikaliem ar milzīgiem iepirkumiem nāca. Un ziniet, daudzi kad apkalpoju pateica paldies latviski. Bija masacijusies, patīkami.

Bļā.. un tomēr līdz krievu valodai vs. latviešu aizgāja :D

Sultans, es Tavā gadījumā būtu vai nu pārspīlēti korekti lūgusi paskaidrot savas domas tiem pārdevējiem vai tomēr pat saukusi vadību. Tāds gadījums ir fui, fui... Un ir taču noteikti tik daudz citu jauniešu, kas labprāt gribētu strādāt ar normālu attieksmi.

Man mazliet ārpus tēmas, bet tāds vienīgais gadījums "pirkšanās" ziņā bija šāds :D

Biju vēl pavisam maziņa, tolaik vēl riktīgi topā bija iepirkties tirgos :D Tad nu kārtējā sestdienā ar māsu vazājāmies pa tirdziņu, un pie pašas izejas stāvēja galds ar beretēm. Bet nu tāda brīva, pļurīga auduma. Es, kā tāda maza ute, māsai baigi kruta nosmeju: "Tās cepures tādas kā govs pļekas". Uz ko pārdevēja mums promejot tik noteica: "It kā pašai uz galvas labāka būtu" :D :D :D :D

Nu pipec,kubiete,protams,ka es arii gribetu labi zinaat krievu valodu. Logjiski,ka katra valoda ir tikai pluss cilvekam,bet nu ne jau par to ir runa. :D

Ļoti nepatīk, kad ģērbtuvēs 2as pārdevējas, kārtojot mantas, aprunā kādu citu kolēģi. Es laikojos kabīnē un klausos klačās. Stulbi.

Es tādu attieksmi pret sevi nepieļautu un mans vīrs arī. Pirmkārt es viņus abus noliktu pie vietas, ka viņi te ir pārdevēji un palīdzēt atrast attiecīgos izmērus, krāsa un modeļus ir viņu darbs + visas lupatas kārtīgi sakārtot un salikt ir arī viņu darbs. Ko tad viņi tur vispār dara? Un pluss vēl ja man dotu mājienu par to, ka es vēlos kautko nozagt, tad nu es vienkārši uzsprāgtu!
Noteikti pasauktu veikala vadītāju.

Nu pipec,kubiete,protams,ka es arii gribetu labi zinaat krievu valodu. Logjiski,ka katra valoda ir tikai pluss cilvekam,bet nu ne jau par to ir runa.

Redzi ta nedomā visi. Ir tadi kas uzsakta ka nav jazin krievu valoda, un daudz krievu latviešu valodu sauyc par -sobačij jazik( suņu valoda) tur ta sāls.

Atceros, ka savos cosmo pirmsākumos dalījos ar nepatīkamo pieredzi:

http://cosmo.lv/forums/topic/113119-sodienas-murgs-veikala/?sort=ASC&pnr=1

Ar šodienas prātu es autores gadījumā ietu rakstīt sūdzību vai pasauktu veikala vadītāju. Pati gan toreiz tā neizdarīju, ko īstenībā ļoti nožēloju.

Cik esmu ievērojusi, daudzos apģērba veikalos šī "pa divi" kabīnēs līšana ir tā kā aizliegta, jo daži pārīši, kuriem vairāk par jaunu drēbju iegādi interesē tikšana vaļā no tām, kas mugurā un pamīcīšanās kabīnē. Tāpēc pārdevējam, pa durtiņu apakšu redzot 4 kājas ir visas tiesības raut tās durvis vaļā. Tā ka kameru pieminēšana neattiecas tikai uz zaglēniem, turklāt tā skaļā pieminēšana nozīmē nevis to, ka kameras patiešām jāieslēdz, bet informē klientu, ka kameras tur ir.
Tu jau nevari zināt, kas noticis 5 minūtes pirms tavas ienākšanas veikalā varbūt pārdevēji pamatoti vai nepamatoti dabūjuši pa kaklu no vadītāja, kārtējie pretīgie klienti izveduši no pacietības, vai kāds nupat apzadzies. Un Tu nevari zināt, par ko pārdevēji tur aiz letes ķiķina, ar savu ego visiem gribas domāt, ka pasaule griežas ap viņiem, bet zini - ir cilvēki, kas darbā spēj rast prieku, kuriem kolēģi ir draugi un pastāv kaut kādi iekšējie jociņi, kuru "upuris" ne vienmēr būs klients.
Tas tikai tā, lai padomā no visām pusēm.
Man gan jāsaka, ka pēdējā laikā sastopos ar riktīgi foršiem pārdevējiem, gan savā vietējā Rimčikā, gan tirgū, vakar bija ļoti patīkami iepirkties Globusā, kas pretī GC. Pārdevēja paslavēja manu pirkumu, es uzslavēju, ka viņiem ir kaut kas, ko esmu izmeklējusies pa visu Rīgu un vēl 5 minūtes nopļāpājām par īsti neko :)

Tāpēc pārdevējam, pa durtiņu apakšu redzot 4 kājas ir visas tiesības raut tās durvis vaļā.

Nav gan. PTAC teiktu to pasu. un ja ar mani ta izdaritu sekotu tiesu darbi un žurnalisti izķidātu to bodīti.

ka kameras patiešām jāieslēdz, bet informē klientu, ka kameras tur ir.

tatad doma ka kliernts 21 gadsimta ir tads idiots ka nezin ka visur filme. TC visos ir kameras, veikalos,pilsetā ,klibos un etc. LABRIT

Tad nevajag iet uz vietām, kur prasa krievu valodu Tā jau nav vienīgā prasība - ir kur prasa vidusskolas izglītību, ir kur angļu valodu, kur augstāko izglītību..

Parādi man tādu vietu, kur krievu valodu neprasa. Pattreiz pati meklēju darbu un nevaru atrast nekur, jo nezinu krievu valodu (skolā man tādas nebija, kā arī krievvalodīgo draugu nav). Labprāt iemācītos, bet nav naudas krievu valodas kursiem, jo darba ta nav.

piemēram es iepērkos savos mazpilsētas veikalos ....Nav rēdzēta slikta darbinieku attieksme ,laipna ,apģerbu veikalos arī neesmu ne ar ko saskārusies ... vienīgi man viena situcācija bija- pānēmu kafūzī 4 pīrāgus . salikti bija uz maza šķivja , kasierei redzot ka nemot nokrita uz zemes , mana vaina ne ,vai vinjas vaina ka salikti ka krīt ? es jau protams neeko neteicu .tos divus izmetu miksaste un 2 apēdu .....

Par valodas jautājumiem pilnībā piekrītu Demi.
Nav nekāda pamatojuma, kādēļ lai krievu valodai tiktu dots kāds īpašs statuss. Tikpat labi var kāds vācietis vai ķīnietis sākt protestēt, kāpēc gan veikalā ar viņu nerunā dzimtajā valodā. Nav pamatojuma.
Tas, ka ir daudz krievvalodīgo, kas nav vīžojuši kaut vai elementārā līmenī iemācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo, nozīmē tikai to, ka viņi neizjūt pat ne mazāko cieņu pret šo valsti.
(Es nerunāju par situācijām, kad cilvēks valstī dzīvo neilgi, piemēram, sakarā ar kādu projektu darbā uz gadu atbraucis šurp, un pēc tam atkal brauks prom - tad, protams, var saprast, ka valodu nemācās. Es runāju par tiem, kuri te gadu gadiem dzīvo, bet latviski nemāk pat uz ielas pajautāt, cik pulkstens).

Kas attiecas uz diskusijas tēmu - ir gadījušās dažādas situācijas, atceros, ka skolas gados vienās humpalās pārdevēja pielaikošanas kabīnē pamanīja nokritušu cenu zīmīti un sadomājās, ka tad mēs ar draudzeni ko nozagušas būtu, draudēja saukt policiju, vispār jau sāka bezmazvai fiziski aizskart - raustīt kreklu, sakot, ka viņa jau nevar zināt, vai neesmu kādu maiku pavilkusi apakšā. Tad gan saskaitos un pavilku kreku augšā, ka neesmu gan neko (t.i. - burtiski neko) pavilkusi apakšā, par to viņa drusku samulsa :D
Pēc tam viena cita darbiniece aizgāja pie drēbju pakaramajiem un atrada to kreklu, kam vnk kaut kad iepriekš nobirusi tā cenu zīme, bet tā pat neatvainojās.

Ir bijuši arī citi mazliet amizanti gadījumi...

Pati esmu dažus mēnešus par pārdevēju nostrādājusi, zinu, ka reizēm pircēji ir vnk drausmīgi, bet - ja nespēj ar to tikt galā, tad jāiet no tāda darba prom (kā to izdarīju es), nevis jāizgāž negācijas uz citiem pircējiem.

Šodien pārdevēja nedaudz saniknoja mani.
Meklēju dāvanu draudzenei, pārdevēja piedāvāja vienas krelles un rokassprādzi. Man tās iepatikās un vēlējos piekombinēt vēl klāt auskarus. Pārdevēja vienus parādīja, es tos noraidīju sakot, ka būs par traku, jo krelles jau masīvas. Uz ko man pārdevēja diezgan aizkaitinātā tonī atbildēja, ka nē, nebūs par traku, ka ir ļoti labi un tieši laikā. Es uzstāju un teicu, ka negribu šos, jo tie ir pārāk gari un krāšņi, pārdevēja turpināja mani pārliecināt par pretējo, it kā man nebūtu nekādas saprašanas par rotaslietām.
Kad uz citiem auskariem norādīju, ka šie varētu piestāvēt, viņa nogrozīja galvu un teica - šie nu nepavisam nepiestāvēs, paskatieties taču!
Es uzskatu, ka ja es nejautāju pārdevējas viedokli, viņai tas nav jāuzspiež, tas ir neprofesionāli. Esmu uz veikalu atnākusi ar savu gaumi un nemaz nevēlos klausīties pārdevējas viedoklī, kurš nu šoreiz nebija pareizākais.
Varbūt sīkums, bet man bija ļoti nepatīkami.

Kubiet, daudziem veikaliem tas pie ģērbtuvēm ir rakstiski norādīts. Un par kamerām taču nav tik burtiski jāuztver - ka klientu uzskata par idiotu. tas ir tāds atgādinājums "mēs jūs vērojam, nedariet muļķības"
Mjauu, var var atrast bez krievu valodas. Diemžēl es šajā valodā nerunāju, bet tas man netraucēja atrast darbu klientu apkalpošanā. Un mans kolektīvs arī ir ļoti latvisks, kaut gan vispār tas ir vietējo krievu uzņēmums. Vajag tikai rakt :)

Es būtu prasījusi veikala vadītāju vai rakstījusi sūdzību.

Kaut kādiem bezkauņām nav jāstrādā apkalpojošā jomā, ja nevar savu muti pievaldīt.

Kubiet, daudziem veikaliem tas pie ģērbtuvēm ir rakstiski norādīt

uzrakstit var da jebko, bet tiesa klientam būs taisnība :D

Man favortīts ir Saharova Maksimas Meta :D Tur darbinieces ir ap 35 vai vecākas pat (nu salīdzinoši kā citās Metās), nezinu laikam darbs ar nepatīk, jāsaka gan,ka tur ir ļoooti šauri. Ja kaut ko skatās (nu pašķir drēbes), viņa stāv aiz tevis un momentā kārto :D Drēbes tur ir pat pie izejas, kur pīkstuļi stāv, es pēdējā reizē aizbraucu tur meklēt mazos izmērus noskatītajiem džemperiem, jo zinu,ka tur vienmēr veicas. Nu un tā nu es skatījos tos džemperus un tas pīkstulis visu laiku ķērc līdz ko pabīda apģērbu pa 5 cm :D beigās paņēmu visus džemperus,jo pārdevējas sāka kliegt :D Nu vispār, viņas visu laiku ir nelaipnas līdz momenta,kad kaut ko pērc. Tā uzreiz esi pats mīlētākais klients :) Sakumā viņas tracināja, tagad jau pierasts.. :) Ka no pakaļas staigā, rauj bezmaz drēbes laukā un bubina :D

Es pati diezgan ilgi esmu nostrādājusi apģērbu veikalā un nekad neko tādu neesmu redzējusi no pārdevēju puses. Vairāk sliecos piekrist tam, ka paši klienti bieži vien neredz sevi no malas. Ir jauki un forši, ka apģērbs tiek aiznests un salocīts atpakaļ vietā, taču neviens jau nezina, kā bija pašās pielaikošanās kabīnēs, vai laikošanās kabīnē bija tikai viens cilvēks, vai visi apģērba gabali tika atbilstoši noteikumiem uzskaitīti pirms laikošanas?

Un Reserved veikals taču ir milzīgs, mūždien jūtu līdzi pārdevējiem par to bardaku, drēbju daudz, bet pārdevēji vien daži. Pieredze klientu apkalpošanas jomā man ir izmācījusi būt nedaudz pielaidīgākai un saprast, ka pārdevējs nav domāts tam, lai skraidītu pakaļ katram klientam, kā tas varētu būt ārzemēs, kur uz vienu veikalu ir 4x vairāk pārdevēju un 2x mazāk darba.

Veikalā, kurā es strādāju (lielāks par Reserved) bija vien daži pārdevēji, bet par spīti tam, vienmēr uzradās kāda princese, kura pat pieprasīja pati savu personīgo pavadoni-pārdevēju, kurš nesīs viņas pirkumus, kamēr viņa izvēlēsies apģērbu. Beigās vainīgais un tas sliktais ir pārdevējs.

Uzskatu, ka pārdevēja profesija ir viena no smagākajām, tieši fiziskās slodzes un morālās noturības dēļ, tāpēc cieniet un novērtējiet tos, kuriem šis darbs tiešām padodas labi. :)

A, atcerējos, krievu tautības cilvēki citreiz ir ne pārāk apmierināti, ka atbildu latviski (princips šajā jautājumā)


Ar šito "principot" jāiet citur, nevis tad, ja strādā apkalpojošā sfērā, jo parasti visām pārdevēju, utt vakancēm obligāta prasība ir krievu vajodas zināšanas. Debils tev tas princips

Tā nebija obligāta prasība, visi ir informēti, ka nezinu (ne jau tādēļ, ka stulba strādājot veikalā gribi negribi iemācies, paklausoties, ko runā cilvēki!) bet vienkārši nerunāju ar viņiem krieviski un punkts, tālāk tas nav apspriežams! :D :) Tā kā redzi, var apkalpojošajā sfērā strādāt nezinot/nerunājot krieviski, ja kādam kas nepatīk, kas man :D