Konflikti ar veikalu darbiniekiem

:D Nu traki jau laikam :D

Nezinu, es tādā situācijā noignorētu pārdevēju bazariņu un nemaz necenstos likt tās drēbes vietā. Pffff :D

Man nekas līdzīgs nav gadījies. parasti visi pārdevēji ir laipni, izpalīdzīgi, labākajā gadījumā vnk liek mieru.

ārprāts! es laikam nespētu tur vēl, ko iegādāties? un vispār par cik esdmu strādājusi tirdzniecībā, tad zinu kādai ir jābūt attieksmei pret klientu un nedrīkst klientam uzrādīt to, ka tev ir slikts garstāvoklis utt. Bet šeit jau ir klaja ņirgāšanās un tavā vietā aplūkotu čekā ierakstīto pārdevēja vārdfu, atrastu alfas mājas lapā veikala telefonu un aprunātos ar veikala vadītāju par šo gadījumu. p.s. veikalos kameras ir visu laiku ieslēgtas, bez viņām pat diena nesākas!

Man ar pārdevejiem, kā pircējai, nekad (ptu, ptu, ptu) nav bijuši konfilkti, BET kā pārdevējais (kad par tādu strādaju studiju gados) ar klientiem gan :D

Viens gadījums bija tad, kad sievietei palīdzēju izvelēties drēbes..., pienesu viņai bez maz vai visu veikalu, viņai nekas nepatika, jo pēc viņas domām nekas nespeja noslēpt viņas apaļīgās rokas.
Tad nu mērot pēdejos apģērba gabalus viņa man pateica: Nekas, jūs vēlāk arī būsiet resna!
man vnk, KO? :D Pasmaidīju, pateicu, ka dzīvē viss iespējams un turpināju viņai nest drēbes.

Otrs gadījums bija, kad pie kases bija divu cilvēku rinda un pēdējā sieviete, kas stāveja rindā man vnk uzbļāva - Nosauca manu vārdu un davaj, ātrāk!

Es esmu pārliecināta, ka šeit darbojas princips - kā es pret citiem, tā citi pret mani, vismaz man noteikti :)

Pati strādāju apģērbu veikalā, esmu jauka, smaidīga un pretīmnākoša, neatsaku atlaidīti, ja kāds pajautā, ja vajag - iesaku, ko labāk izvēlēties, palīdzu ar izmēriem, bet ja nevajag - klāt neskrienu un palīdzēt nepiedāvājos! Cilvēki ir visādi, ir jauki, kuri prom ejot novēl jauku dienu, pasaka paldies, ir arī tādi, kuri ejot aiz sevis atstāj tiešām bardaku, nepieskata savus bērnus, kuri izdomā šo to samainīt vietām, bet nu pa lielam esmu iecietīga, saprotu, ka mans darbs ir pēc tam to visu sakārtot! Pa diviemgadiem ko strādāju, tādi nepatīkami atgadījumi nav bijuši, vien, ir cilvēki, kas ienākot iekšā noburkšķ, ka ko tik dārgi (lai gan veikals, kurā es strādāju nebūt nav 'dārgo apģērbu kateogorijā', pērkot apavus citi pačīkst, ka cerams, ka ātri nesaplīsīs, bet ne jau es tos apavus līmēju :D Tā kā viss ir pozitīvi, nekas tāds nepatīkams nav bijis :) A, atcerējos, krievu tautības cilvēki citreiz ir ne pārāk apmierināti, ka atbildu latviski (princips šajā jautājumā) bet tikai vienu reizi viena sieviete ir man likusi justies neērti, ka neziu krievu valodu, bet nu tas man diezgan ļoti vienalga :D(Es te gan neskaitu rimi un maksimas kasieres, kuras pārgrieztu seju skaita sīknaudu, vai ņemot biezpiena sieriņus, pamanās tos saspiest!)

Vajadzēja teikt, lai pasauc priekšniecību. Es gan nepaliktu un neatvianotos. Man lepnums neļautu atļaut kādam man sejā ņirgāties. Es noteikti būtu pieklājīgā, bet bezkaunīgā veidā norādījusi pārdevējiem savu vietu- aiz kases un ar aizvētu muti.
Man nesen bija saķeršanās ar Super Neto pārdevēju. Tāda jauna, cacīga pārdevēja. Ne labdien, ne jauku dienu. Lieki teikt, ka priekš saviem gadiem izskatos krietni par jaunu - noteikti pārdevēja domāja, ja kaut kāda sīkā, nav vajadzības muti dzesēt.
Tā nu sanāca, ka man makā bija padaudz bleķi. Ne gluži melnie, bet nu 1,2 eiro, 50, 20 centi un pa 5centiem. Jāmaksā bija 7eiro. tā,kā rinda nebija gara, es nolēmu tieši tad norēķināties ar šādu naudu. Kad uzliktu naudu uz kases, viņa sāka šņākt kā pūķis. Itkā es te ar melnajiem santīmiem atnākusi būtu. Skaitīja, skaitīja - es prasu vai vēl vajag?
Šī atkal nošņācās un pateica: tā ir kad traucē skaitīt! un sāka visu no gala skaitīt šņākdama. Uz ko es atbildēju, ka sūdīgi skaita, ja var nojaukt. Jautāju vai kase būtu īstā vieta viņai tādā gadījumā, jo laipnība viņai bija sveša lieta. Šī sarkana kā biete skaitīja tālāk. Nu neko, norēķinājos un gāju krāmēt savas preces iepirktuma maisiņā. Nākošajam pircējam atkal ar viņu kašķis. Šī atlikumu uz kases tā uzmeta kā sunim,ka pāris monētas pārkrita pāri kases malai un nobira zemē. ne labdien, ne uzredzēšanos, uz ko elegantā dāma reaģēja un aizrādīja, ka vajadzētu savu darbu darīt rūpīgāk un vismaz mazliet cieņu pret pircējiem. tā tik turpināja bubināt.

Vispār jā, es esmu vienmēr laipna pret pārdevējām. Atbildu uz viņu Labdien, un pasakos par jaukas dienas novēlējumu. Esmu pieklājīga un vienmēr iecietīga, ja kaut kas noeit greizi pie kases, tāpēc mani it īpaši izbesī kaut kādas lecīgas pārdevējas, kam ir mēnešreizes vai slikts garastāvoklis.

Aaaak, šausmas!
Turpmākai zināšanai - ja kaut kas tāds gadās, saki, lai nosauc vārdu, uzvārdu, tas uzreiz aprauj un pasaki, ka viss tiks iesniegts rakstiskā sūdzībā veikala vadībai! Šitais ir vienkārši pipec.

Nav jāielaižas ar apkalpojošo personālu pazemojošās sarunās un diskusijās, paskatījies no augšas uz leju un lai iet .irst!

Zini, vienkārši aizmirsti. Nav vērts satraukties par muļķiem. Man tā bija pastā, bet tad es iedomājos, ka viņai maksā minimāļo likmi par h un man pat kļuva žēl. Es pat nebrīnos, ka cilvēkiem aiziet ciet. Bet nepatīkami, protams. Becky variants par vārdu varēu strādāt, jā.

Patiesībā pēdējais konflikts bija ( pa ilgiem laikiem arī...) ar vienu maxima kasierīti. Stāsts tāds, ka uz letes sāku krāmēt savus produktus, bet priekšā man iespraucas cita maximas darbiniece un sāk aizrautīgi runāt ar kasieri, lai gan mani jau ir uzsākusi apkalpot... priekš manis šāda rīcība nav pieņemama un protams, ka nekas labs jau neizvērtās. Tākā tieši no bankomāta biju izņēmusi 50€ tad tos sniedzu viņai. Parasti lielās summas banknotēs izlaiž caur to aparātu, kas pārbauda vai nav viltota, bet kasiere protams to neizdarīja un automātiski kko iesita kasē turpinot vienlaicīgi pļāpātvar kolēģi. Kamēr izdeva man tikai pāris eiro, ko uzskatīja, ka esmu iedevusi tikai 20€. Labi, ka draugs redzēja kādun summu ea devu un nākamais klients ar. Jo kasiere sāka aizstāvēties :Es neievēroju, ko viņa man deva!" un protams, ka kolēģe ar neievēroja, jo kopējā saruna bija svarīgāka... tā nu man tika veltīti skatieni un kaut tāda bubināšana, ka esmu kaut kāda krāpniece..,riktīgi aizsvilos, tad gan pārdevēja no manis dabūja visu dzirdēt...riebjās tāda attieksme...

Ir bijis un diezgan stulba saķeršanās pie mājas veikalā ar vienu pārdevēju, ka viņa uzbļāva uz mani par to ka es pajautāju vai krējums palicis dārāgs ka pa vinu un to pašu trauku nācās maksat uz pusi vairāk, beigās kad cita kasiere piefiksēja pasauca vainīgo vēl ļoti augstprātīgi ar mani atļāvās runāt un pat neatvainojās. Atvainojās cita darbiniece, bet paldies tam kas panāca ka tā vairs nestrādā manā piemājas veikalā.
Un vēl ir bijis līdzīgi ar zābakiem brāķi, garš stāsts, bet panācu savu taisnību.

Ambera, pastāsti, kas tur bija ar tiem zābakiem?

Es gan nedomāju ka pārdevēji bija neapmierināti BEZ IEMESLA. Ļoti bieži šāda tipa sūdzības nonāk internetā, kur tālu no patiesības vispār kaut kas uzrakstīts. Ja klients ir neapmierināts sauc veikala vadītāju, atrisinās tavu problēmu gan sados pa mizu pārdevējiem ar pārdevējiem.


esmu apģērbu veikalā strādājusi pietiekami ilgi. Nevienā normālā apģērbu veikalā neviens pārdevējs nebūs TIK rupjš, nu neticu Tev.

vot šito es nesaprotu - RAKSTIT sudzibas kaut kadai vadibai :D :D
bljin , meklēt kam rakstīt, iet un rakstīt , sūtīt , gaidīt atbildi, jomajo :D man veikals un iepirkšanās ir - čik čik un atrak ara no tiem veikaliem! :D es šito apbrīnoju, man paziņa reiz stāstīja, ka viņiem arī tur tāāādas sūdzības nāk no cilvēkiem - ka nebija smaidīga, ka strādājot apkalpojošam personālam nepareizie apavi. Cilvēki - get i life! :D
Es vispar nekad neklausos, neskatos un nerunaju ar apkalpojošo personalu. Atrado, panemu , uzmeru, noperku. Viss. Un man tas veikals un pardevjas izkrit no galvas uz visu atlikusi dzivi :D

nu, noteikti sapratāt, ka bija - get A life :D

Sultans Nopirku zābakus kas man tajos laikos ļoti patika, pastaigāju labi ja 3 dienas pie papēža izveidojās caurums, domāju ka nevedīšu atpakaļ uz veikalu bet aiznesu pie kurpnieka šis pasaka brāķis veikālā pārdots. Lieki piebilst ka čeku man taja veikalā nemaz neiedeva, tas bija kādu apmēram 10 gadus atpakaļ tad nebija tik izteikti daudz brāķi veikalos kā tagad un nemaz nepiefiksēju ka to čeku neideva braucu ar mammu uz veikalu, jo mamma bija līdzi arī kad pirku. Un pārdevēja ļoti labi mani atcerējās.
Vecene kas tur strādāja sāka visādi izlocīties pateica ka es esmu čeku pazaudējusi, lai gan viņa nemaz kasē toreiz neiesita mana pirkumu. Sāk man krist virsū ka esmu saplēsusi pati, ka vajadzīgs pierādijums ka esmu pirkusi pie viņas, bet mamma apliecināja ka viņa man čeku neiedeva.Un bija arī līdz kurpnieka atzinums kādu stundu viņa man lamāja ko es atļaujoties, bet vecenei mute aizvērās ka pateicu ka eju uz patērētāju aizsardzības dienestu un rakstīsi sūdzību par viņas veikalu, ka nedod pirkumiem čekus un apvaino klientus, 2 minūšu laikā vecene iemācijās runāt skaidrā latviešu valodā, piedāvāja iegādāties citus apvaus un izsita uz reiz čeku. Gribētos zināt cik cilvēkus viņa vēl tā apkāsa kā man. Protams ka tas veikals ilgi nepastāvēja vairs pēc tam, jo laikam vēl bija atklājušies gadījumi ka neko nedara lietas labā ja klients sūdzas.

piemērītos apģērba gabalus atlikt kārtīgi atpakaļ tur, kur tos paņemu

Kam šis jādara? Visos veikalos ir stendi, kur piemērītos apģērbus nolikt. Tas ir pārdevēju darbs.

Lieki piebilst, cik pazemoti abi ar draugu jutāmies.

Pēc kaut kādiem čīkstuļiem, ņuņņukliem un mūždien apbižotajiem izklausāties. Nabadziņi :D

Es gan nedomāju ka pārdevēji bija neapmierināti BEZ IEMESLA. Ļoti bieži šāda tipa sūdzības nonāk internetā, kur tālu no patiesības vispār kaut kas uzrakstīts. Ja klients ir neapmierināts sauc veikala vadītāju, atrisinās tavu problēmu gan sados pa mizu pārdevējiem ar pārdevējiem.


esmu apģērbu veikalā strādājusi pietiekami ilgi. Nevienā normālā apģērbu veikalā neviens pārdevējs nebūs TIK rupjš, nu neticu Tev.

Varu tikai komentēt, ka man ir prieks, ka Tev nekad nav bijis jāsaskaras ar TIK rupju attieksmi.

vot šito es nesaprotu - RAKSTIT sudzibas kaut kadai vadibai
bljin , meklēt kam rakstīt, iet un rakstīt , sūtīt , gaidīt atbildi, jomajo man veikals un iepirkšanās ir - čik čik un atrak ara no tiem veikaliem! es šito apbrīnoju, man paziņa reiz stāstīja, ka viņiem arī tur tāāādas sūdzības nāk no cilvēkiem - ka nebija smaidīga, ka strādājot apkalpojošam personālam nepareizie apavi. Cilvēki - get i life!
Es vispar nekad neklausos, neskatos un nerunaju ar apkalpojošo personalu. Atrado, panemu , uzmeru, noperku. Viss. Un man tas veikals un pardevjas izkrit no galvas uz visu atlikusi dzivi

Piekrītu, ka nav par katru sīkumu jāskrien un jāraksta sūdzības, arī es negrasos iet un kaut kur kaut ko rakstīt, jo man, godīgi sakot, nav tādām lietam laika, labāk aizpildu savu brīvo laiku ar patīkamiem kopābūšanas mirkļiem ar mīļajiem, nevis vairoju negācijas. Šajā diskusijā vienkārsi gribēju "izkratīt sirdi" un aicinārt to darīt arī citām meitenēm, jo nu tas bija vairak neka nepatīkami ko tadu piedzīvot un vienas dienas laikā to ta nevar ņemt un izmest no savām domām.

piemērītos apģērba gabalus atlikt kārtīgi atpakaļ tur, kur tos paņemu

Kam šis jādara? Visos veikalos ir stendi, kur piemērītos apģērbus nolikt. Tas ir pārdevēju darbs.

Lieki piebilst, cik pazemoti abi ar draugu jutāmies.

Pēc kaut kādiem čīkstuļiem, ņuņņukliem un mūždien apbižotajiem izklausāties. Nabadziņi

Aija un kā, tavuprāt, rīkotos nečīkstuļi un brašie pircēji? Krautu visu uz galda vai atstātu "piedirstu'' kabīni? Es domāju, ka pretī mēs saņemtu tieši tādu pašu negāciju devu no tiem darbiniekiem. Tev tā neliekas? :)

Tas,ka te kaut ko ierakstīji, tas tiešām neko nemainīs. Tādos gadījumos ir jāraksta sūdzības un punkts.
Ja ko tādu man pateiktu vispār neņemtu galvā, bet veikalā no konkrētajiem pārdevējiem neko nepirktu. Varēji vienkārši uzjautāt-par ko jūs pret mani tā izturaties?

kā, tavuprāt, rīkotos nečīkstuļi un brašie pircēji?

Es domāju,ka vajadzēja kaut ko pateikt, lai pārdvēji aizver mutes un protās cieņu. Jo ja vēl lecās un smīnēja pie kases, tātad prieks bija par pateikto un vēl ilgi pēctam smējās kā tevi iznesa.
Tajā pašā laikā vajadzēja pateikt, pieklājīgā veidā kaut ko tā, lai nākamo stundu viņi abi kā bietes sarkanas sēdētu un mīztu kabatā par to, vai tikai darbs jauns nebūs jāmeklē.