Neviens suns bez iemesla nevienam nekož.Dāžu māmiņu uzskats ir,ka bērns drīkst darīt visu.Sēž un ar smaidu skatās,ka bērns plēš suni aiz astes,sit pa galvu un neko nedara,lai to apturētu.Ja suns uzrūc-suns slikts, agresīvs,kaut reāli suns vienkārši bērnam savā valodā saka,lai liek mieru.Nu,ja neviens neko nedara,tad jā,ko citu tam sunim darīt,ja ne kost,jo viņam taču sāp,kad šo rausta,plēš,sit un baksta acis ārā?Suns ir 5gadīga bērna prātā,nu tad iedomājieties,ko darītu piecgandienks,ja cits sīkais šamam sāktu acis bakstīt ārā vai ņemtu nost mantas vai cepumus-gāztu pa galvu.
Sunim pirmkārt ir jāsaprot,ka viņš ir zem visiem cilvēkiem,jāsaprot,ka nekādas izdarības pret sīko netiek ļautas un,ka par to būs bietē un bērnam ir jāsaprot,ka suni nedrīkst plēst un sist.Un bērnu ar suni nekad nedrīkst atstāt vienatnē,jo..nu reizē,kad mana mamma atstāja manu sīko māsu divatā ar mūsu taksi,viņa viņai mēģinaja izlaust pakaļkājas uz otru pusi.Suns nekoda,nekoda arī tad,kad viņu paceļa aiz astes un mēģināja nest prom,vai ar šķēres grieza ausis,vai nozagusi gaļas āmuru ievilka ar to sunim pa galvu,vai uzsēdās sunim uz galvas un sāka pa to lēkāt.Jo suns zināja,ka viņš kost nedrīkst,vienkārši centos suni ņemt visur līdzi,uz dušu uz tualeti,jo bērnu es līdzi staipīt netaisījos un mamma bija tādās pašās domās par suni un bērnu-suns jādod prom.Neviens neko prom nedeva un neviens sakost netika.Un taksis bērnu jau nu toč nenokodīs,pat gribēdams nespētu.Domāju,ka zīdaini neviens viņa bļodā neliks un bebi,kas knapi turas kājās neviens arī neatstās vienu vazāties pa dzīvokli.
Nav neatrisināmu problēmu ir tikai problēmas,kuras neviens negrib un pat nemēģina risināt.Jau šajā diskusijā tas ir redzams.Netiek pat jautāts,ko darīt ar suni,kā uzlabot pašu situāciju,bet jautā kā panākt,lai ļauj tikt vaļā no suņa.Cepuri nost vīram!Cilvēks ar sirdi krūtīs!Takši ļoti pieķeras tikai vienam cilvēkam sava mūža laikā un šķiršanās viņiem ir traģiska.