Kā dzīvesbiedram ieskaidrot, ka man ir grūti un vairs tā nevaru!

n aizvest suni uz laukiem ir risinājums, nemaz ne slikts.

+

man pat liekas sunim ļoti labs. Labak laukos , dabā un brīvībā.

Kas Tev liek domāt, ka Tu kaut jebkurā no saviem komentāriem savu domu būtu izteikusi labi?

Es pati domāju un tā ir. Izskatās,ka tu vienīgā manus komentārus nespēj uztvert, kaut vai tikai tāpēc, ka lielākoties tā esi tu, kas piesienās un ar kuru es tagad diezgan bezjēdzīgi diskutēju , vairs jau es nezinu par ko. Tu domā,ka man kaut ko ieskaidrosi un es domāšu citādāk? Nebūt ne, tāpēc šī diskusija ir diezgan bezjēdzīga mūsu starpā. Es jau izteicu savu viedokli - autere ir sieviete - čīkstule. Pie tā arī palikšu, lai arī cik komentārus tu man veltītu un cik citātus būtu atradusi šajā diskusijā,kas autori attaisnotu un padarītu par labi suņa saimnieci.
p.s. žēlums nav rūpes.

Jā. Nenoliedzu,ka šim dzīvniekam būs labāk laukos. It sevišķi ņemot vērā autores nervu stāvokli.

čupakabra, kad Tev būs mazais - novēlu Tev nesatricināmu nervu stāvokli! :)

čupakabra, kad Tev būs mazais - novēlu Tev nesatricināmu nervu stāvokli!

Kā tu zini,ka man viņa nav? Par sevi informāciju šeit neesmu publicējusi.
Vai arī ja tev ir atšķirīgs viedoklis, tātad tu neesi bijis ne šādā situācijā, ne tev ir bērni un tev automātiski ir 15 gadi?
Domāju,ka grūtniecības laikā es nelamātos tā,ka manu profilu dzēstu vai arī svešus cilvēkus par debīliem nesauktu. Tā ir audzināšana. Vai nu tu esi prasts vai nē.

Taksim nav vajadzīgi nekādi lauki,taksis ir uz cilvēku vērsts suns,tas pieķeras savai ğimenei,nevis vientuļiem lauku plašumiem,kur viņam drošivien vajadzētu ausīm plīvojot sajūsmā visu dienu skriet.Taksim ir vajadzīgs cilvēks,tajos laukos viņš vainu gulēs saulē vai gaidīs,kad laidīs iekšā vai ies meklēt,kur pazudusi viņa ğimenea(reāls gadījums,dēls atstāja mātei pieskatīt taksi,kurš izlīda pa vārtapakšu un nogāja n-tos km līdz savas mājas korpusam,kur uzticīgi gaidija savu cilvēku,nekāds privātmājas pagalms viņu acīmredzot neinteresēja). Arī mani suņi pa pagalmu vieni paši neko nedara,kaut varētu,augstākais 15 minūtes tur pastaigās un tad gaida pie durvīm,ja atstāju pie kāda cita var stundām sēdēt pie durvīm un gaidīt,ir bijuši gadījumi,kad izplēšas no pagalma un skrien pakaļ.Taksis ir ĻOTI uzticīgs suns,tas pieķeras savai ğimenei līdz kapa malai un šķiršanos pārdzīvo.
Ja kāda bļaus,ka es tak savu atdevu,tad es atdevu cilvēkam ar kuru suns nodzīvoja vairākus gadus,tas nebija mans suns,tas bija mūsu ğimenes suns un viņa šķiršanos pārdzīvoja mazāk kā es.Tas ir,nepārdzīvoja nemaz,viņa vienkārši aizgāja ar citu savas ğimenes locekli.Bet tas tā nenotiek,ja suni atdod tam svešam cilvēkam,pat ja viņš to ir pāris reizes redzējis.

Ak, Tu domā, ka labi izteicies? :D Nu ņemot vērā, ka atbildē uz vienu manu komentāru Tu uzrakstīji

Jā. Nu prieks,ka tu savu bērnu arī aizsūtīsi uz laukiem pavisam un tur atstāsi. Tiešām "mamiņas" te nolasījušās. Ja jums tie dzīvnieki ir tikai netīri zvēri, tad jā, saprotama, tada rīcība, bet tad nevelciet viņus pie sevīm un netēlojiet,ka baigi mīlat.

- varu teikt, ka tas ir tik ļoti tālu no patiesības, cik vien var iedomāties. Tad nu šaubos, vai citi Tavi komentāri ir īpaši adekvāti, ja no malas arī izskatās pilni ar nepamatotiem pieņēmumiem, pārspīlējumiem un nevajadzīgas dramatizēšanas.
Un par to, ka žēlums nav rūpes - nav, nav, bet manis ieliktajos citātos bija runa ne tikai par žēlumu, bet arī par mīlestību pret dzīvnieku, kā arī spriests, kuri iespējamie risinājumi pašam sunim būtu labāki, kuri - sliktāki. Es to sauktu par rūpēm.

OK, man par šo pietiek. Tinu makšķeres.

:D
haha


p.s. jaunās māmiņas taču drīkst smieties, vai ne? vai to arī nedrīkst?

varu teikt, ka tas ir tik ļoti tālu no patiesības, cik vien var iedomāties.

Kādas patiesības? Lai Dievs nogrābstās.
Ok, man nav spēka vairs. Te kaut ko runāt ir bezjēdzīgi.
Visu gaišu.

diemzel nepatika lasit tavu viedokli par to, ka milestiba pietiek tikai vienam un viss parejais tiek mala pastumts(aptuveni ta). tas apgalvjums bija nepamatots. es tev tagad varetu iedzelt par to(pietam ne bez iemesla un loti pamatoti) un loti sapigi aizvainot tevi, bet to nedarisu.

Mans komentaars nebija ljauni domaats. Vienkaarshi taa notiek ar dalju sievieshu, kuraam maates instinkti ir tik speeciigi, ka pilniibaa aizeeno visu paareejo un kaa jau viena te mineeja, var arii pat buut, ka vecaakais beerns saak kaitinaat tad, kad ienaak ziidainis gjimenee. Vieniigi zeel paliek tos apdaliitos.
Ja veelies padomaat par citiem risinaajumiem, ir izejas. Suns ir mazs, to var viegli norobezjot no beerna ar seetinjaam un atstaat piemeeram, taksim koridoru ar virtuvi. Uzliec viiram par pienaakumu izkjemeet suni un lai vinjsh iegaadaajaas robotinju griidu tiiriishanai. Pacenties dienaa atrast 5 minuutes, lai samiiljotu dziivniecinju.

Atvaino, Zaptesburka, taču jau tēmas pieteikums:

Kā dzīvesbiedram ieskaidrot, ka man ir grūti un vairs tā nevaru!

uzskatāmi liecina, ka netiek meklēts risinājums, kā labāk sunim.

Neesmu nemaz tik droša, ka sunim laukos būs labi, jo viņš ir pilnīgi neaudzināts, turklāt, medību suns - ja ir kādi sīkie mājdzīvneiki, nevar zināt, kā suns tos uztvers.

pazians medibu suni atdeva uz laukiem. Un nevinu šamais nenokoda, atri pierada pie laukiem. Un ka aju medibu sinim uzlaboajs arkturs un vesseliba, jo dabuja izskrieties cik vien velas pa svaigu gaisu. Medibu sunim pilseta ir moku kambaris.

Godīgi sakot, izlasot šo teikumu:

es ļoti gribēju dzivnieku kā tādu. teicu, ka kaķi, jo tie nav jāved ārā.

jau bija vairāk vai mazāk skaidrs, ka autore jau tajā tālajā 2010. gadā sapņoja par dzīvnieku, kurš nebūs jāved ārā. TB tādu zvēriņu, kurš būs kluss un mierīgs un neprasīs lieku uzmanību. Tad kāpēc nevarējāt iegādāties zivtiņu akvārijā? Tā vismaz nav jāved pastaigāties un arī pacčurāt var savā akvārijā!!!
Šajā situācijā man ir nezisakāmi žēl tā nabaga suņabērna, jo ir skaidrs, ka saimniece viņu nemīl. Bet suns noteikti viņai ir neizsakāmi pieķēries, jo 4 gadi ir ilgs laiks, kas nodzīvots ģimenē.
Stāsts iz dzīves: Draudzene, kurai bija taksis (un arī bērns), ar ģimeni pārcēlās uz UK. Tā kā sākumā uz UK suni nebija iespējams paņemt līdzi, viņš tika atstāts pie draudzenes mammas. Suns vienkārši nenormāli pārdzīvoja šo šķiršanos, pat neskatoties uz to, ka dzīvoja pie pazīstama un mīļa cilvēka. Kad viņi savu suni aizveda pie sevis uz UK, viņam jau no stresa un pārdzīvojumiem bija sākušās ļoti nopietnas veselības problēmas. Rezultātā pagājušajā rudenī sunītis nomira.
Ir pinīgi vienalga, vai suni atdosiet patversmē vai aizvedīsiet pie mammas uz laukiem, tā viņam būs milzīga trauma uz mūžu, it īpaši taksītim. Bet izskatās, ka sunītim mīlestības pilna dzīve nespīd arī paliekot kopā ar saviem dievinātajiem saimniekiem... Diemžēl...
Pilnīgi piekrītu meitenēm, kuras apgalvo, ka suns uzvedās tā kā autore aprakstījusi tikai un vienīgi tāpēc, ka viņi nav pienācīgi viņu mācījuši un izrādījuši pietiekami daudz uzmanības. Ja suns tiktu pietiekami bieži vests āra pastaigās, viņš nedemolētu māju, paliekot viens - tā viņš protestē pret to, ka saimniece izgāja pastaigāties, bet viņam jāsēž 4 sienās.
Ir vēl daudz un dikti, ko man gribētos teikt par šo situāciju, bet es jau tā te traki aizrāvos...

P.S. Man ir gan suns (šis gan ir bīgliņš, kurš ir vēl aktīvāks par taksīti), gan 2 bērni un nekad nav bijusi problēma visiem veltīt uzmanību. Un arī manu paziņu suņu īpašnieku lokā nekad nav bijušas tādas problēmas.

Kakaduu tev ir bērni? varbūt iedomājies sevi viņas vietā, ar mazu zīdaini, ir taču nogurums, ir jāpadara mājas darbi, jātaisa ēst, jāņemas ar bēbi utt. un vēl jācīnas ar pašas mājdzivnieku jo viņš visu grauž un ir greizsirdīgs uz mazu bērnu. varbūt viņai tiešām ir grūti??? domā ar 3 mēnešus vecu zīdaini viņa tagad ies suni dresēt??? un visi tie "vajadzēja tā un šitā, vajadzēja ieplānot visu pirms tam, nevajadzēja ņemt tad vispār suni" nekam neder tagad, ir tikai tā kā ir. un neko briesmīgu viņa tam sunim nenodara un netaisās nodarīt, ko var parspīlēt tādā līmeni????

netiek meklēts risinājums, kā labāk sunim.

kādu labāku risinājumu tu šeit iedomājies? lai viņa tagad ar zīdaini iet un dresē to suni? domā viņai nepietiek citu svarīgāku lietu ko darīt? lai iespundē būrī? tas ir labāk?
neiedomājams stulbums.

Varbūt tā vietā, lai sēdētu forumā autore varētu aiziet paspēlēties ar suni vai vismaz vienkārši to samīļot...

Suns IR agresīvs, ja demolē māju un dusmojas par to,ka mazulis ir ieņēmis svarīgāko vietu !!!

Kā Tu zini, ka suns dusmojas???Nu nopietni? :D Māju, visdrīzāk, ārda, jo vienkārši nav ko darīt. Ja regulāri vestu izskraidīties, tad tā nebūtu. Zinu, jo pašai reiz taksis bija.
Un nevienā vietā es neteicu, ka man suns ir Dieva vietā. Man vienkārši riebj, ka situācija slēpjās tajā, kau autore grib tikt no suņa vaļā, jo tās ir liekas rūpes, bet te jau no pirksta izzīsts, ka tas suns to bērnu plosīs.

Peekabo, izlasi visu diskusiju...
Saprotu, ka nogurusi, līdz ar to iedomājos, cik pastiprināti nervozi viņa uztver suni, bet risinājums viņai bija skaidrs jau, sākot šo diskusiju. Šķiet viņa tikai gaidīja apstiprinājumu, ka suni vajag prom, bet izrādās visas tam nepiekrīt.

NEVAJAG ŅEMT DZĪVNIEKU, JA NAV VĒLĒŠANĀS TO AUDZINĀT, JA DZĪVNIECIŅŠ IR TIKAI ČUBINĀMA MANTIŅA, AH UN AI KĀDS JAUKUMIŅŠ.

Šķiet viņa tikai gaidīja apstiprinājumu, ka suni vajag prom, bet izrādās visas tam nepiekrīt.

vispār jau viņa gribēja zināt kā pierunāt vīru...nevis lasīt kā jūs viņu nodršat 20 lapu garumā :D
jo Kā dzīvesbiedram ieskaidrot visu izska.....

Suņi mēdz demolēt māju ne dēļ tā ka viņiem ir liels naids pret mazuli, bet gan dēļ tā ka viņiem vienkārši ir stress. Ja suns tiešām nav pareizi iepazīstināts ar bērnu tad var būt tā ka jaunie apstākļi suni uztrauc kā rezultātā lai sevi nomierinātu viņš sāk ārdīties. Citi suņi ar vienkārši skumst kad neviens nav mājās un tāpēc demolē māju, vai ar gaudo kā traki jo grib saimniekus atpakaļ.

Es tiešām laikam neķeru leņķi, bet nevaru nekādīgi saprast, kur ir izrauts, ka suns ir greizsirdīgs??? Tāpēc, ka plēš pamperus? :D