Mēs vairākus gadus nevarējām saņemties un saiet kopā, visādi tur ķēmojāmies. Pēc tam, kad izdomājām, ka tagad ir laiks, tad tīri organiski nāca arī domas par ģimeni, kāzām utt, jo likās - esam viens otram īstie un nevienu citu negribēsies vairs. Nebija nekādu domu par kaut kādiem pārbaudes laikiem, pārdomu laikiem. Pēc nepilna gada izdomājām, ka gribam apprecēties, sarakstīties, tikai tuvāko lokā (jo tikko bijām uzsākuši kopdzīvi un nekādu iekrājumu nebija). Taču vecāki bija tik lielā sajūsmā par šo faktu, ka pateica, ka sponsorēs visas kāzas, lai tikai būtu balle, jo tas taču esot TĀDS notikums. Sanāca gandrīz 50 cilvēku, nebija diez ko pompozi vai ļoooti grezni, bet bija sirsnīgi, forši, mīļi, draudzīgi. Un bija daudz pozitīvu emociju.
Kāzu ceļojumā bijām par kāzu viesu sadāvināto naudu. :)
4499
