Gudra sieviete partnerattiecību šķautnē, manuprāt, ir tāda, kuru veidojusi dažāda pieredze. Kurai ir savi principi un nepārkāpjamas normas, tomēr viņa ir pietiekami iepazinusi dzīvi (vai augusi inteliģentā vidē), lai kā veca leijerkaste neskandinātu kategorizētus spriedumus kā vienīgo dzīves patiesību, pēc savas subjektīvās mērauklas nomērītu. Viņa māk dot un māk saņemt. Ir elastīga un paklusēt spējīga tur, kur tas nepieciešams, un nelokāma un runājoša tur, kur tas nepieciešams. Mīl. Otru. Sevi. Dzīvi. Apkārtējos. Bet visvairāk, šķiet, gudra sieviete ir tāda, kura saprot, ka nebūt nav iemācījusies un nezina par dzīvi un attiecībām visu. Arī tad, ja pasaulē ir 70 gadus nodzīvojusi.