Manuprāt, vīrietim sievietei nauda nav jādod. Ja vien viņi kopīgi nav nolēmuši par šādu attiecību modeli- tu sēdi mājās, es pelnu naudu vai, ja viņš pats izrāda vēlmi dot naudu.
Es laikam uzskatītu vīrieti par lupatu (tāpat kā šeit vairums, ne viena vien diskusija bijusi), ja viņam būtu jāknapinās, kamēr es pati pelnītu daudz.
Man arī nav saprotams kopīgs maks. Ģimenes budžets ir ok- viens kopīgs konts, kurā ik mēnesi abi ieskaita naudu komunālajiem, dzīvokļa īrei, pārtikai, u.c. sadzīviskām precēm tik, cik katrs var atļauties, atkarībā no algas. Bet ne jau abas algas salikt kopā un tad tērēt! Katram ir jāpatur "sava" nauda. Pirmkārt, nekad nevar zināt, uz kuru pusi kažociņu uzmetīs tavs dzīvesbiedrs, kad šķirsieties, otrkārt, katram cilvēkam ir nepieciešami neparedzētie uzkrājumi visādiem gadījumiem (piemērs:nesenā ceļojumā nokavēju lidmašīnu, lai laicīgi tiktu uz galamērķi man tas izmaksāja 300 LVL. Nedomāju, ka otra puse būtu sajūsmā, ja es to iegrābtu no kopīgā maka). Es nevaru arī iedomāties otram dot savas bankas paroles un pin kodus. Man tas liekas absurdi! Jā, es arī nevienam vīrietim nekad neesmu atklājusi cik pelnu. Patiesībā, neviens, izņemot grāmatvedi, to nezina un nevienam arī nav jāzina. Ja kāds vīrietis prasītu- noteikti teiktu mazāku summu, nekā patiesībā ir, pat tad, ja tas būtu vīrs. Uzskatu, ka 100% uzticēties nevar nevienam un vienmēr jāsaglabā atkāpšanās ceļš. It sevišķi pēc tam, kad esmu šeit palasījusies stāstus par "bijušajiem".
Tev iesaku parunāt ar savu vīrieti, ka nevari atļauties jūsu dzīves modeli. Ja viņam liekas, ka esi galvu durvīs iespiedusi, sāc vienkārši pirkt pārtiku, ko vari atļauties. Precīzāk, nepērc gaļu un visādus dārgus dārzeņus un augļus. Ļoti daudz naudas mēnesī ietaupīsi. Viņam piebesīs un pirks pats. Vienkārši piebremzē savus tēriņus, kuri iet jums abiem, ja reiz jāpērk zābaki pa 30 Ls un katra mēneša beigās jāknapinās.