Veezis

691

Reģ: 03.03.2013

Sveiciens saulainaja pavasariigajaa dienaa visaam!
Es neveeleejos seit rakstiit, bet izmisums dara savu.
Iespeejams, ka kaada gaajusi seit cauri.
Runa iet par manu miilu cilveeku.. diagnoze briesmiiga, aizkunga dziedzera veezis, peedeejaa stadijaa un izplatiijies iisaa laikaa uz aknaam un jau dzelte (visa seja, acis dzeltenas). Cilveeks nav jauns, 77 gadi, bet vienmeer bija aktiiva, izpaliidziiga, miilaakaa kas vien man vareeja buut.
No slimniicas izraksta, ved uz maajaam lai atvadaas.. menesis..iespeejams dziivojams, varbuut mazaak varbuut vairaak.
Tas ir sapiiigi,jo vinai mees neteiksim, jo vinai slima sirds, augsts asinspiediens. Vina cer,ka vinai viss bus labi, jo redz zaales dosim, bet taas jau indee reaali organismu ciinaa ar veezi.
Pie aarstiem bija laiciigi, neko neviens neatklaaja, tikai piestopeeja ar zaaleem.
Mees vinu apkopsim, man bail redzeet taadu cilveeku,kas izgaist...
Diemzeel veezi sho nevareja noteikt agriinaa stadijaa, nu jau ir par veelu. Sargiet savus miilos.

25.02.2014 12:48 |

Amnile

4177

Reģ: 22.11.2013

Es domāju, ka vajadzētu cilvēkam pateikt. Lai rēķinās ar to, ka nav daudz laika palicis, lai vai cik smagi būtu. Varbūt cilvēkam jāizdara vēl kādi pirmsnāves darbiņi.. nu ko katrs iecerējis..

25.02.2014 13:34 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

tb nastai
un,jā, ja ir kāds, ko vēlas satikt (nu teiksim, minējusi,ka draudzenes nav satiktas, radi utt), uaicināt ciemos!

25.02.2014 13:36 |

kakje

1741

Reģ: 29.01.2009

mans vectēvs mira no vēža, par slimību neko viņam neteicām, jo viņš bija dzīvespriecīgs un ļoti gribēja dzīvot. pēc slimnīcas mājās nodzīvoja bik vairāk par mēnesi...
tētis bija paaicinājis dazus tuvākos radus atvadīties no vectēva un stingri piekodināja lai par vēzi ne vārda nesaka, lai atbrauc vnk ciemos...
un te viņi ieradās, puse rajona, piegāja pilna māja un sāka pie viņa raudāt... mēs tuvākie radi, tā turējāmies visu laiku, smaidijām uzmundrinājām jokojāmies ar viņu, un te šie jaukie viesi visu izjauca... vectēvs uzreiz saprata ka viņi sabraukusi atvadīties un tad tik sākās histērijas, lēkšana no gultas ārā...
dabūjām mācību ka nevajag vispar nevienam neko teikt un viss...

25.02.2014 13:45 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

jā, tas gan!
Ir ļoti jāpiedomā par tiem cilvēkiem,ko pielaiž...
Jo no mūsu pieredzes, ir tik nekaunīgi cilvēki,kas manu mīļo jau bija apbērējuši,kad vel slimnīcā tikai gaidījām diagnozi, un tad pēc tam netrūka cilvēku, kuri viņam vaicāja-Tev ir vēzis? pasaki diagnozi utt.
Es to cilvēkus ienīstu!!
Es apzīmējumu "vēzis" nelietoju ar šo cilvēku runājot, izmantojam tikai medicīniskos terminus.

25.02.2014 13:49 |

Lelde53

691

Reģ: 03.03.2013

Vina ir jau sabeedaajusies, no saapeem vien kas nepaariet..
es tiesaam labpraat pateiktu, bet zinu,ka vina buutu izmisumaa, plus radi butu soka staavoklii kaa es taa pateikusi.
Netaisnigi,ka vesels cilveeks peeksni peedeejaa stadijaa..
Labi, jaapienem, viss kaa ir.

25.02.2014 13:52 |

seene

774

Reģ: 09.01.2014

Manam opītim atklāja taisnās zarnas vēzi 15 gadus atpakaļ. Visa ģimene zināja, izņemot viņu pašu. Dzīvo un staigā apkārt vesels vēl tagad. Tādas slimības nav jāsaka to mūsdienu modernie ārsti paši saka jo pacientam kurš mazāk ir lietas kursā par savu slimību ir lielāks potenciālais laiks ko nodzīvot nekā tam kurš zina.

25.02.2014 13:58 |

Lelde53

691

Reģ: 03.03.2013

Piekriitu, bet no otras puses tas atkariigs no pasa cilveka kas slimo.
Vina tagad naivi cer uz zaaleem, iespeejams briinumi notiek, es ceru ka kas saads notiks. Ir liela bezizeja, bet ticeet un cereet ir tas kas man atliek.

25.02.2014 14:01 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

Nu, bet Tu pati saki,ka viņa kritīs izmisumā, ja uzzinās. Tagad cilvēkam vel ir cerība.
Åtvaino, bet primāri, ir jādomā par to cilvēku, ne sevi!
Un tikai par to cilvēku!!

25.02.2014 14:06 |

neatminama

Reģ: 21.10.2013

Nu vispār jau, cilvēks, cik saprotu, jau tagad cieš sāpes. Mūsdienās ir iespējama ļoti efektīva pretsāpju terapija arī onko slimniekiem, bet lai to saņemtu (tiešām labu un efektīvu, adekvātu stāvoklim) jāapmeklē ārsts - speciālists. Kā to dabūsiet gatavu, neizpaužot diagnozi pašai slimniecei? Vai liksiet mocīties sāpēs? Ko vispār gaidīt, ja jau tagad sāp. Viņa šo mēnesi var nodzīvot bez sāpēm, sakārtojot savu iekšējo pasauli, pabeidzot nepadarīto, atvadoties no jums. Ir plāksteri, tabletes, tas morfijs - tas jau pavisam beidzamajām dienām domāts.

25.02.2014 14:15 |

Lelde53

691

Reģ: 03.03.2013

Es jau mineeju,ka vinai buus zaales no riitdienas. Slimniicaa vinai lika tikai sisteemas,jo gaidiija veel rezultaatus.
Spricee vinai atsaapinoso sprici,kad vinai saap, plus veel dzers zaales pasai slimiibai.
Mees redzeesim kaa buus, protams ja saapees, domaasim ko taalak dariit! Neviens jau vinu saaposu neatstaas.

25.02.2014 14:19 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

Kā to dabūsiet gatavu, neizpaužot diagnozi pašai slimniecei?

Manuprāt, tas ir vienkāršākais.. Mēs neizmantojam ar cilvēku vārdu ķīmijterapija, sakam vnk terapija (bet nu pastāstījām,ka neabi būs un mati noies). Un ārst arī neizmanto vēzis, bet gan maksimums medicīnisko nosaukumu (lai nu garām viņi ir pārsvarā, bet saprot reāli,ka ne viņiem to lemt).

25.02.2014 14:24 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Nevajag neko par nāvi teikt, manuprāt.
Te jau viena meitene minēja, kādas sekas var būt ar tiem atvadīties gribētājiem. Jo īpaši, ja cilvēks ir tik ļoti apkārtējo mīlēts. Turklāt pašai slimniecei zinot, ka viņai atlicis ar vien mazāk un mazāk laika sāktu satraukties arvien vairāk un vairāk.
Tomēr vajadzētu pateikt, ka tas ir vēzis, citādi cilvēkam, ja nesaprot, kas notiek, iekšā ir mulsums un bailes. Var pateikt diagnozi, bet ne atlikušo dienu skaitu. Jādomā par pašu slimnieci un to, kā likt viņai justies labāk šajā laikā, nevis, kuras draudzenes saukt ciemos, jo nedomāju, ka atvaoties ir iespējamas līksmas sarunas.
Turieties!

25.02.2014 14:30 |

L-Bumbly

Reģ: 12.05.2009

Man bija lidziga situācija.

Pirms 2 gadiem omīte nomira no aizkuņģa dziedzera vēža.
Viss sakas nejauši un pēkšņi, tad nokļuva pie arstiem un pec tam jau talak onkoloģijas centrā. Vezis jau bija tik tālu aizvirzījies , ka nebija iespējama nekāda ārsťēšana. Vienīgā terapija bija pretsāpju zāļu līdzekļi, jo metastāzes jau bija vairākos orgānos, tai skaitā aknās.
Pieteicamies paliativas aprupes nodaļa, bet jāgaida bija ilgi. Břīdi, kad mums atzvanija un teica, lai braucam uz nodaļu omītei bija jau tik traki, kad nebija iespējams vinu nogadat lidz slimnicai.
Tapec izdomajam atstat vinu majas un paši parupēties. Par to ari visvairak prircajamies, kad lidz pasam beigam cīnijamies kopā!

Slimība attīstijās ļoti strauji, apmēram pagāja pusotrs, divi mēneši un piedzīvojām tas briesmīgas, nepatikamas emocijas.

Vienigi uzskatu ka pats cillveks tomer jut, kas notiek ar vina veselibu, tapec uzskatu ka jums nav jega slept!
Izturību un spēku!!!

25.02.2014 14:30 |

neatminama

Reģ: 21.10.2013

jonquille - a, nu man šitais vienkārši nekad nebija skaidrs - par to diagnozes neteikšanu. Es pati eju pie onkologa, pati uzprasos uz visu sīkumu iztirzāšanu, tāpēc man tā - nelīmējās, ka cilvēkam var neteikt viņa diagnozi un kā viņš to var nenojaust, īpaši, ja nepieciešama un iespējama ārstēšanas.
P.S.: es ceru, ka autore saprata, ka mans pirmais teksts nebij domāts kā uzbrauciens. Laikam tā mazliet izskatījās.

25.02.2014 14:30 |

elisee

228

Reģ: 18.01.2014

Runājot par zālēm un pēdējo cerību, vai esat meklējuši alternatīvas metodes? Kad mans tētis saslima, izrakņājām visu internetu un atradām vairākas alternatīvos līdzekļus. Negribu izklausīties pēc šarlatāna, turklāt mans brālis ir ārsts, kam pirmajā vietā vienmēr klasiskā medicīna,bet pāris līdzekļi, ar ko mēs apbruņojāmies ir Artemisinin un Avemar.
Abi satur augu ekstraktu aktīvās vielas, kas cīnās ar vēža šūnām, ar abiem tiek veikti klīniskie eksperimenti, tā kā tas nav tikai kādas tantiņas buramlīdzklis, par to ir daudz informācijas un arī atsauksmes,tiesa ne latviski. Artemisinin oficiāli lieto malārijas ārstēšanai, un tā tika atklāta viņa spēja uzbraukt arī vēža šūnām, bet tur vēl notiek pētījumi. Avemar šķiet ir vairāk izpētīts un izplatīts, turklāt ražo viņu ungāri, nav jāsūta no nez kurienes. Varbūt tas viss ir muļķības, taču šķiet, ka ir, kam tas palīdz.

25.02.2014 14:32 |

L-Bumbly

Reģ: 12.05.2009

Izmantojiet pedejomirkli kamer iespejams, jo driz vien cilvekam bus tik liels nespeks , kad vins lielako dalu gules yn nekontaktesies ar jums. Varbut tomer jusu starpa ir lietas kuras veleties izrunat.

25.02.2014 14:34 |

jonquille

649

Reģ: 19.02.2014

neatminama, ir jau dažādi cilvēki.. Es pati esmu iepazinusies jau ar vairākiem vēžu pacientiem, jo istabiņas biedri manam tuvajam un tā.
Mēs visu kārtojam viņa vietā, viņam ir tikai knapi 20, viņš uzjautā mums tikai to,ko grib zināt, pārējo visu kārtoju pārsvarā es, es runāju ar ārstiem, zvanos, apmekēju viņus. Tikai tagad,kad bijām Lietuvā, lai iestātos donora meklēšanā, kaut ārsts krieviski runāja, tuvais pirmo reizi dzirdēja visus procentus par izdzīvošanu utt. Un , diemžēl, arī to man vajadzēja nokārtot savādāk, jo viņam labāk būtu bijis nedzirdēt.
Viss viņa pienākums ir veseļoties, izbaudīt dzīvi un darīt visu,ko vien viņš spēj un vēlas! Es un mazliet mamma, esam tie cilvēki,kas kārto papīrus, runā ar ārstiem, meklē naudu nu visu, visu, kas attiecas uz pārējo.. Man liktos sadiski to visu uzkraut tam cilvekam.. lai, cik gadu viņām būtu (nu ja vien viņš pats negribētu bū atbildīgaias par to visu).

25.02.2014 14:41 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Izsaku līdzjūtību, tas tiešām ir skumji.

Arī mana ģimene šobrīd iet cauri tam, kā ir, kad ģimenē kāds ir ar vēzi. Teikt/neteikt - man jau arī šķiet, ka katrs ir pelnījis zināt, bet no otras puses.. nezinu. Katrā ziņā, esiet kopā, jo šī slimība tiešām progresē strauji.
Un tas ir vārdos neaprakstāmi skatīties uz to cilvēku, kas iznāk no apstarošanas, visa ikdiena, viņš tomēr ir kopjams, viņam ir sliki. Bet vēl nesen jūs kopā sēdējāt uz akas vāka un spēlējat kārtis.
Dzīve, jā. Ir mirkļi, kad tik skaista, ka domā - ar vienu būs par maz, bet šādos brīžos šķiet, kāpēc visam jābeidzas tik sasodīti sāpīgi?!

25.02.2014 14:44 |

niagāra

Reģ: 10.02.2012

Manuprāt, šajā gadījumā nevajag teikt. Par nāvi vajag brīdināt gados jaunus cilvēkus ar maziem bērniem, utt. Bet šeit, lai tantuks nodzīvo kā ir. Varbūt esat apkart viņai laimīgi, dāviniet viņai prieku un skaistus brīžus :)
TURIES!

25.02.2014 15:20 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Juus vinju tachu labaak paziistat. Ko vinja pati gribeetu? Zinaat vai nezinaat? Varbuut tomeer buutu jaaljauj vinjai atvadiities no tuvaakajiem cilveekiem un sen neredzeetajiem draugiem?

25.02.2014 16:04 |