Nu es nesūdzējos, jo līdz darbiņam bija jāiet tikai 15 min ar kājam, mani arī ēdināja, bet godīgi tagad tā ģimene ir mums labi draugim Es saku mums, jo man un puisim es domāju. Tā, ka tā ģimene ir super, ļoti saprotoša, ja vajadzēja brīvu, tad visu varēju sarunāt.
Manos darba pienākumos ietilpa bērnu paēdināšana(Vecāki vienmēr bija atstājuši pusdienām, jau laikus sagatvojuši, man tikai nācās salikt uz šķīvjiem un tēju sataisīt), došanās pastaigās, vasarā kad ārā silts, tad arī bija visādas aktivitātes (spēlēšanās smilškastē, rotaļāšanās ar bumbu, un braukāšanās ar velosipēdu), rokdarbi( zīmēšanas, krāsošana, līmēšana, griezšana utt), likšana gulēt. Utt. Tā kā man patīk bērni, tas man nebija kā darbs, bet kopīga laika pavadīšana. Es bērniem patiku un bērni man patika. :)