beate Tad raisi savā prātā pārliecību, ka šis viss, sliktās sajūtas, nespēki, sliktās domas utt - pāries. Un pat, ja šķiet, ka nē, tik un tā skandini sev, ka tikai šis posms tev ir jāiztur, tad atkal būs labi, jo tā arī notiek. Un vari raudāt, ja gribas, vari pabļaustīties, dari, ko tev prasās, bet visu laiku paturot prātā, ka tās sajūtas nebūs mūžīgas un vienā brīdī būsi atkal priecīga, laimīga un smaidīga sieviete.
Sev pāri nedari - no tā liela jēga nebūs, tikai sū*īgāk jutīsies.
Sapurinies, pasaki katru rītu sev spogulī, acīs skatoties, ka būs labi, ka izturēsi un būsi laimīga, tad aukstu ūdeni paskalo seju un dodies savās gaitās. Vakarā noskalo seju un tad sevi spogulī paslavē, ka, re, vēl viena diena pagājusi, lai pietuvinātos savai laimei.
Vari provēt, ja negribi, nedari, tas nu ir no tevis pašas atkarīgs.
Lūgt palīdzību nevajag kaunēties, bet tam vajag milzu drosmi. :D Un jāsaprot, ka ne vienmēr arī tā palīdzības prasīšana strādā, tā kā pamēģināt varbūt vari. :)
Ja kāds tev izraksta tabletes, tad saki, ka negribi - no tām pārsvarā milzu atkarība rodas un netiekot pie kārtējās '' devas '' cilvēks iet sviestā. Nu tāda pati atkarība kā no heroīna (ideāls salīdzinājums :D :D ), ja ne vēl spēcīgāka var izveidoties.
Cik ilgi jau tu esi šādā stāvoklī?
8
