Vai kādreiz esat pieķērušas sevi pie domas, kad - Vēlos būt kopā ar savu bijušo?
Kā Jūs no tās atbrīvojāties, vai tieši otrādi, ko Jūs darījāt, lai būtu kopā, kā sākāt komunicēt ?
Nee, neesmu piekjeerusi sevi pie shaadas domas. Ikdienaa vinju redzot, redzu,ka nav mainiijies.
Ja es kaadreiz izteiktu taadu veelmi, es noteikti liktu, lai mana draudzene man ieshauj galvaa. 3.reizi uz viena graabeklja kaapt buutu absoluuts debiilisms no manas puses.:D
Pat, ja gribētu, tad domāju, ja būtu bijis vērts tad mēs nekad nebūtu izšķīrušies :) ja jau visas trīs iepriekšējās reizes nebij kkas, tad nu šaubos, ka ceturtajaa būtu viss ok :D
Nē. Un uzskatu, ka, ja jau izšķiras, tad ir savi iemesli, un nav vajadzības mēģināt saglābt to, kas jau iznīcināts. Protams, mēdz būt pozitīvi gadījumi, bet reti.
Jā, un šobrīd esam kopā. Lai gan nav tā, ka viss būtu ideāli un pagātne (lasīt - šķiršanās iemesls) reizēm liek par sevi manīt. Bet pa lielam nenožēloju. Viņš bija iniciators.
a kas tur dīvains? Ok,ja meitene bijusi šķiršanās iniciatore, bet,ja ir tā, kuru pameta?
Tad neredzu iemeslu,lai negribētu, ja vel jūtas pat palikušas..
Ja es kaadreiz izteiktu taadu veelmi, es noteikti liktu, lai mana draudzene man ieshauj galvaa. 3.reizi uz viena graabeklja kaapt buutu absoluuts debiilisms no manas puses. +
Gandrīz visi bijušie ir bijuši ir tā vērti, lai ar viņiem atkal veidotu attiecības - šķiršanās iemesli bijuši tam vecumam atbilstoši. Paaudzies un saproti, ka bija cita domāšana - ne īsti adekvāta.
pirms nebiju tikusi pie nopietnām attiecībām , gribēju būt kopā ar savu bijušo, jo izšķīrāmies dēļ tā, ka viņš aizbrauca uz ārzemēm, abi vēlējāmies palikt kopā, bet viņš pārcēlās tur dzīvot un nespējām uzturēt attiecības tiekoties reizi gadā.
taču, kopš esmu kopā ar savu pašreizējo puis, esmu tikai aizdomājusies kā būtu dzīvot ar viņu kopā, ko darītu , ja viņš atgrieztos, priecājos, ka viņš netaisās atgriezties, jo tiešām tā man būtu dilemma
45
