Kā pārmācīt sliņķi?

Man ir lidzigi!! Draugu laikam omr berniba mazliet izlutinaja, ka visu izdarija vinja vieta, visu novaca un pienesa pusdienas.. Kad draugs viens dzivoja, tad protams nekas cits neatlika , kaa shad tad sakartot bardaku.. Bet tagad ir laikam pieradis pie taa, ka visa nekartiba aiz vinja "pati" savacas ..bet es visu sakartoju, jo man riebjas netiriba.. Tagad karoju ar vinju, lai savac visu aiz sevis un traukus vismaz ieliek izlietne, nevis atstaj, kur pagadas.. Ehh, varbut pati sakuma vinju mazliet izlutinaju, ka tiriju visu un savacu.. Tagad nezinu kaa lai parmaca.

Tā jau man liekas ir pēdējā nekaunība,kas manējais nosēdējis visu dienu netā vai pavazājies apkārt un es vakarā pēc 11h darba dienas nāku mājās, taisu ēst un visam pa vidu cenšos saslaucīt grīdas un izmazgāt traukus. Un nedod Dies` es atnesīšu ēdienu kastroļos

Laikā, kad studēju vakaros un mājās nācu tikai ap 10 vai vēlāk, jau pašā sākumā pateicu, ka taisīšu ēst 1 - 2 reizes nedēļā. Ja tas neapmierina, tad jāgatavo pašam. Tā nu es brīvajā dienā uzvārīju zupas katlu, uztaisīju kaut ko vēl, bet pārējās dienās ēdiens tikai uzsildīts. Visi bija laimīgi.

Man taa pat kaa Librai, draugam ome visu aiz vinja novaca un apchubinaja, tapec pieradis , ka pasham nekas nav jaadara.. Laikam vajadzees Libras metodes ieviest, pamazaam jau meginu parmacit.

lasot jūsu pieredzi, priecājos, ka vīra mammai galva bija vietā. tagad, ja vīram zeķe caura, ēst sagribējies, viņš visu izdarīs pats. viņa mammas galvenais teiciens bija'' kas, nezini, kur diegs ar adatu stāv? / nezini, kur virtuve atrodas? utt.'' fantastiski! :)
tagad arī, kamēr vīrs radošajā atvaļinājumā, viņš ir tas, kas uzkopj māju. tiesa, vakariņas gatavošanas prieku atstāj man, bet sūdzēties patiesi nevaru.

Ai, meitenes, paldies par komentāriem. Mēģināšu kaut ko no tā visa ieviest dzīvē. Cerams, ka sanāks!

Man tieshi vakar sanaaca neliels karsh ar draugu. It kaa jau, kad vinjsh kaarto, tad visu uz 100% un n-taas stundas, bet ne biezhi. Man apnika, ka katru dienu tikai es kaut ko pievaacu - nomazgaaju traukus, puteklus, sakaartoju uz kreesla samestaas n-taas dreebes. Tagad peedeejaas 2 nedeelas es mazgaaju tikai savus traukus un kaartoju savas dreebes un tikai savu nekaartiibu vaacu. Vakar atnaacu no darba (jaa, sveetdienaa), gribeeju skatiities olimpiaades nosleegshanu un draugs izdomaajis lielo gjeneraaltiiriishanu izdariit ar meebelu paarbiidiishanu un visu paareejo. Es pateicu, ka neko tagad nepaliidzeeshu, jo man bija darba diena, vinjam briivdiena un es gribu skatiities TV (ko es nedaru nekad, bet tachu olimpiaade). Saakaas - vinsh man paarmeta, ka es neko neesmu istabaa kaartojusi - es vinjam paarmetu, ka ej dirst, mani plaukti ir perfektaa kaartiibaa un bez putekliem, un ka es neko citu nekaartoju, jo vinjsh to ikdienaa vispaar nedara. Nu neko, sapuuceejaamies abi, vinjsh perfekti sakaartoja istabu, taa ka spiid un laistaas, es noskatiijos savu olimpiaadi.

Tas viss, lai pateiktu - ai, ta lieta, ka "kaartoshu tikai savas mantas" iisti ar mums nedarbojas :D Es esmu ikdienaa kaartiiga, vinsh savukaart reizi meenesii riiko generaaltiiriishanu un visu paarkaarto

un kopsh draugs velasmashiinaa samazinaaja manu miilaako dzemperiiti, es vinjam pateicu, ka velasmashiina un netiiraas dreebes buus manaa paarzinjaa - lai pat netuvojas manaam dreebeem :D

Manējais dzīvoja kojās, savu daļu māk novākt, bet tik un tā bija pieradis, ka mammīte taisa ēst un pienes klāt (!!). Es uzreiz pateicu, ja rokas pašam ir, tad dari pats. Viņš man traukus nomazgā 90% gadījumu, atkritumus iznes. Vienīgais manā pārziņā ir viss pārējais - putekļi, grīdas, veļa bla bla. Un tad vēl pamanās dzīvokli dažreiz izbradāt ar ielas apaviem. Es tad varu uzsprāgt vienkārši.