Dzejoļi

Ooo! Liels paldies, ka dalījāties ar saviem mīļākajiem dzejoļiem! Varbūt vēl kāda? :)

Piekrītu Care! Atrodi dzejoli, kas uzrunā!

Kadas dziesmas lirikas nevar skaitit ka dzejoli? Dziesmas atcereties jau ir loti viegli.:D

Ir arī nepieciešama proza, ko nolasīt. Meklēju googlē, atradu, ka citi iesaka " Piemini Latviju", ko jūs domājat par šo prozu?

Tev mājās nav neviena dzejas grāmata? Šķir vaļā un lasi.

Ziedoņa dzeja ļoti viegli paliek galvā. Elsbergs gan varētu būt no tiem, ko nesaprastu,jo, cik zinu, daudzi grosa galvas un nesaprot. :D Man gan ļoti, ļoti patīk. :)

Lai kaut ko sadzejotu vajag iedvesmu, tas ir daudz atkarīgs no cilvēka garīgā stāvokļa.
Domāju ka katrs cilvēks ja pacenšās var kaut ko sadzejot un tas būs tikai un vienīgi viņa.

Mani favorīti ir Ziedonis un Čaks. :) Tik tik laba dzeja:)

Man ļoti patīk dzeja. Es ticu, ka īstie dzejoļi atnāk pie katra īstajā brīdī, tāpēc nemaz tā nevaru nosaukt savu mīļāko dzejoli, jo katrs no tiem savulaik ir nozīmējis ļoti daudz.

Ojārs Vācietis

Kad liepu lapa man būs tikai lapa
un parasts sniegs būs tikai parasts sniegs,
tad es jau stāvēšu pie sava kapa.

Bet pāri strāvos izkusušais prieks
no bērzu zaru apzeltītām lingām
un kļavas lejup zelta smieklus lies,
un rudens sirmā, smaržojošā dvinga
bez noreibuma man gar seju ies,
Būs dvēsele tik inerta un vesela,
ka pērkons tai bez skaņas pāri brauks
un tavu acu aicinošā krēsla
kā dzērve sauks un tāpat nesasauks.

Brr..
Auksts - kad parasts lauks
ir tikai lauks...
Brr...
Bet tas lauks, tas lauks...
Nemaz nav parasts!

Bet lapa krīt kā pavēste man plaukstā,
un virsū tai
ir tuvās ziemas paraksts.



Kamēr zāle sniegam cauri duras,
Kamēr zemei nav tā lielā miega,
apsēdies pie mana ugunskura
taisīt tējai cukuru no sniega

Ka tu neesi to aizmirsusi,
to es vakar redzēju no malas,
kad tu stāvēji pie beigta strazda
kā pie visu dzīvošanu gala

Izkusa no tavas apstāšanās
tur tā viena aiziešana bojā,
svina debesīs tu paskatījies,
un es redzēju - strazds aizlidoja.

Vēl es redzēju, kā tu uz sveces
roku lēnām uzliki un žēli,
un es zinu, kuriem liesma nekož,
bet ar sārtu, siltu suņa mēli

nolaiza par to, ka tāda esi,
un par to, kas ir ar tevi bijis
Sirdi tu vairs tagad slēdz vai neslēdz,
viss vienalga, es tur esmu bijis




Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.

Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...

Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast

Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.

Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.

Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelūdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.

Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.

Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!




Imants Ziedonis:

Rīt mēs netiksimies
Parīt netiksimies
Satiksimies varbūt mūžībā
Kamēr satikšanās spēks nav rimies
neiznāks mums satikties nekā
nebīsties par to, ko sirds te bijās
sapratīsimies kā dievi prot
nebeidzama mīlestība vijas
tūkstošgadēs atkal uzplaukstot
kad tu vairs par mani nedomāsi
bijusi jau tūkstoš pasaulēs
Ēģiptē kaut kur ar dzērvju kāsi
negaidīti satiksimies mēs
kaut kur Šanhajā vai piramīdās
citās būtnēs pārdzimuši jau
satiekoties zināsim tūlītās
vienam mums bez otra dzīves nav



Vizma Belševica

Es visas tavas vienaldzības krāšu:
Līdz pēdējai - to pašu sīkāko.
Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.

Es neprasīšu - netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to.

Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko,

Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo,
Kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Kad visu laiku domāšu par to.

Es mīlu tevi, bērnišķīgā iela
Es mīlu tevi, bērnišķīgā iela
Ar visu tavu izdomāto mieru,
Ar kilogramos sasvārstīto prieku
Un to, kas visām strīpām pāri rauj.
Es mīlu tevi tumsas antracītā
Un laimes lietus noraudātos logos,
Un tagad – ne ar pirmo mīlestību –
Ar pēdējo, aiz kuras nav nekā.
Ar to, kur beidzas ikdienas gaisi,
Ar to, kur beidzas viss un sākas kosmoss,
Ja tikai vispār kosmosam ir sākums.
Es nezinu. Es zināšu varbūt.
Es mīlu tevi, mīlu dzīvi tevī,
Es mīlu visus vējus tavā vējā
Un visus ziedus tavos pieneņziedos.
Es nezināju, ka tā mīlēt var.
Es nezināju, ka var laime sāpēt.
Es domāju, ka visas sāpes smagas,
Es domāju, ka visas sāpes ļaunas.
Es mīlu tevi, dzīve.
Sāp?
Jā. Beidzot sāp.

Ojārs Vācietis

Ir arī nepieciešama proza, ko nolasīt. Meklēju googlē, atradu, ka citi iesaka " Piemini Latviju", ko jūs domājat par šo prozu?

Man skolā "Piemini Latviju" bija jāmācās no galvas, bija diezgan grūti pus otru lapu iemācīties, bet bija tā vērts, joprojām man ļoti patīk šis darbs un liekas tiešām labs. Es arī iesaku šo darbu!

Paldies Spīdola un Cruel! :)

Man skolā "Piemini Latviju" bija jāmācās no galvas, bija diezgan grūti pus otru lapu iemācīties, bet bija tā vērts, joprojām man ļoti patīk šis darbs un liekas tiešām labs. Es arī iesaku šo darbu!

No galvas nav nepieciešams mācīties. Vai netā ir iespējams kaut kur atrast šo prozu?

http://cosmo.lv/forums/topic/110062-jusu-milakie-dzejoli/ te daudzas dalījās ar mīļākajiem dzejoļiem.

http://www.lirika.lv/work1.php?format=2&file_ref=elsbergs_dzeja.htm

ne jau Āriju Elksni

man ļoti patīk Noras Kalnas dzejolis par mazo princi...

Nevaru atrast internetā, bet te ir kāds teksts

Es esmu tā Lapsa, kuru tu pieradināji,
Tu nevari palikt pie manis, tev vajag iet!
Es laimes vērtību zinu- tu- manu noslēpumu:
Pasaulē skaistākā roze
Uz mazās planētas zied.
- - - - - - - - - - - - - -
Tu vēlējies draugu. Tu mani pieradināji.
Tagad ir skumji, bet tici- tas nav nekas!
Nav būtiskais acīm saredzams-
Īsti mēs redzam ar sirdi...
Tev aizejot raudās lapsasbērns-
Tādēļ, ka pieradināts...

nezinu vai tās ------- nozīmē, ka ir izrautas kādas daļas, tulīt pameklēšu, man liekas, ka man ir klade joprojām, kur šis dzejolis pierakstīts. ;)

piedod, nevaru gan atrast to kladi tā uz ātro... :/

piedod, nevaru gan atrast to kladi tā uz ātro... :/

Paldies, tavs atrastais dzejolis bija skaists, nekas ja nevari atrast.. :)

Šķiet, ka mācīšos Veidenbauma "Kā gulbji balti padebeši iet" :) Liels paldies, meitenes! Tiešām priecājos, ka bijāt gatavas dalīties ar saviem mīļākajiem dzejoļiem! :)