Kāpēc negrib precēties?

Īsāk sakot- ja ir attiecības un mūža mīlestība, kāpēc tajās iesaistīt pirms pāris gadsimtiem izdomātu mehānismu, kas tika izveidots, lai padarītu likumīgu īpašuma dalīšanu?

Šo te jau iepriekš esmu dzirdējusi un kopumā tam arī piekrītu. Nedomāju, ka zīmogs vai balta kleita darīs manu dzīvi labāku. Varbūt pienāks brīdis (vecums), kad domāšu savādāk.

Es laikam uzskatu, ka laulības jānoslēdz tad, kad ir bērni - tad tas tiešām ir ar mērķi, lai bērns sociāli būtu maksimāli pasargāts un varētu runāt par to, ka jā - mēs esam ģimene, mums ir sīkais, kuru gribam kopīgi izaudzināt, tāpēc arī dodam šo laulības solījumu.

Man ir jautājums. Vai šeit ir kāda, kas ir precējusies un apgalvo, ka nožēlo to soli? (Nerunājot par gadījumiem, kad, tomēr, izrādījās, ka vīrietis nav "īstais").

zhanettee - Mēs piemeram apprecējamies ,lai abi jau būtu ģimene .

Vīrs un sieva . Bernu oficiālaā laulibā .kā trešo ,kas vel stingrāk savieno....

vai tad ģimene skatās tikai ar bērnu ,ka ir ?

kāds puisis varētu šeit iekomentēt. :D

sugar - Esmu precejhusies ,būs otrais gads.Nenožēloju ,jo nekkas nav mainijies .ir pat viss palicis labāk.
Plānojam mazo ,un DARAM visu .

Attieksmes ziņā arī ir labi , katru ritu ejot uz darbu pasaka ka mil , atnakot no darba buča uz lūpām ...:) strīdu maz ,bet ir ,nevaru pateikt vairs -neesi vīrs ,man neeko pateikt nevari ,,,

trolys -šovakra ir 6 dienas vakar ,daudzi vechi -drinken vodka :)

May : : ), es arī esmu precējusies un arī mūsu attiecības palikušas tikai labākas pēc šī oficiālā soļa. Par attieksmi no vecāku puses nemaz nerunājot :D

May - es ar to biju domājusi savu izpratni par ģimeni :) Protams, var arī divi cilvēki būt ģimene, bet, kamēr nav tas trešais, eš šo jēdzienu tā neuztveru

Par tām atrunām par brīvības zaudēšanu utt - kādas brīvības izpausmes tad tiek apspiestas, esot laulībā?

Es gan gribu preceties. man tas skiet svarigi. un es domaju, ka ja sastop pareizo cilveku, tad sagribesies ar laiku ari kaazas. :)

Es precēties nevēlos, jo sevī jūtos neatkarīga un brīva. Uzskatu, ka neviens nevar man aizliegt to, ko es vēlos un ko es daru. Man nepatīk noteikumi, kas uzrodās līdz ar jaunām attiecībām, vai attiecībās kā tādās - sākās greizsirdība ne uz ko, ķildas u.c. lietas. Man to nevajag.

Man nepatīk, ja man kāds pavēl ko darīt , ko nedarīt, ar ko runāt ar ko nerunāt. Šo esmu piedzīvojusi un vairākkārt, un varu teikt ka - paldies nē!

Vispār uz vīriešiem skatos skeptiski, es viņus jau pāris gadus redzu kā caur rentgena uzņēmumu. Un saprotu, tikai to, ka viņi ir lielas problēmas.

Var jau padzīvot kopā, jā.. bet kad sākās kašķi - es bēgu no attiecībām, no tā brīža konkrētā cilvēka.

Es varu izturēt attiecības vairāk par gadu. Man sāk besīt viss.
Es neesmu ģimenes cilvēks arī. Tāpēc sevi redzu kā neprecējušos un bez bērniem nākotnē.

Man ir briesmīgs raksturs, un ļoti liela egoiste - pirmā vietā nostādu sevi pašu un tikai tad seko pārējais. Cilvēks - vienpatis.

Lēna, izklausās, ka Tev vienkārši vēl nav bijušas normālas attiecības.

Nē, vienkārši riebums pret vīriešiem kā tādiem ir pāris gadus.

Jo mani pievīla viens, tad otrs. Vienkārši sagrāva. Nav ticības ne vīriešiem, ne mīlestībai kā tādai, kur nu vēl laulībai.

Lēna, manuprāt attiecībās ir svarīga savstarpēja sapratne un spēja izrunāt sasāpējušās lietas. No tevis rakstītā noprotu,ka tu to nedari un pēc pirmā kašķa sapako mantas un dodies prom.

Nē, (..)

Jo mani pievīla viens, tad otrs. Vienkārši sagrāva. Nav ticības ne vīriešiem, ne mīlestībai kā tādai, kur nu vēl laulībai.

Tātad jā.

Dārta,
varbūt, bet tas ir tāpēc ka man nepatīk ja man skalo smadzenes, tāpēc es vnk pasaku -arividerčī. Atkārtošos vēlreiz- tas ir tikai tāpēc, ka es cienu sevi ļoti.

Piekritīšu S80. daudzi nodzīvo ar vienu cilvēku gadiem ilgi, jo it kā viss ir forši, bet ''īstais'' kā nenāk, tā nenāk. es arī negribu precēties, uzņemties juridiskas saistības, kamēr nebūšu pārliecināta, ka ar šo cilvēku es gribēšu novecot kopā.

Uz šo jautājumu nav viennozīmīga atbilde. Ne reizi vien biju diskutējusi par šo kutelīgo tēmu :)

Neprecas jo:

- uzskata, ka laulība ir bezjēdzīga (parasti puisis audzis šķirtā ģimenē)

- uztver laulību kā jaunu dzīves posmu, kuru realizēs tad, kad sasniegs iepriekš nospraustos mērķus (it kā laulība traucētu to paveikt)

- reiz jau šķirta laulība.. otro reizi nesteidz ātri stūrēt tajā :)

- nesaskata 2. cilvēkā sievu, māti saviem bērniem

- bail kļūdīties