Mjaaa es esmu dzīvs piemērs, kā vīrietis nodzīvoja ar sievieti kopā desmit gadus un tā arī neapprecēja. Kad beidzot aizgāju, tad nu tik sākās... jau rīt gatavs precēt, no biksēm lēkt ārā, kāda es viņa mūža sieviete, kā kopā novecosim un kā tūlīt pat bērnus radīsim, visu atgūsim, visu ko gribēsi, tikai atgriezies. Smieklīgi... Ja viņš to būtu teicis mūsu attiecību laikā, būtu laimīgākā sieviete uz pasaules. Bet tagad esmu nelaimīgākā :(
Vispār esmu priekš sevis nospraudusi vienu principu. Labprāt uzklausītu jūsu viedokli. Proti, nedzīvot vairs kopā ar vīrieti, iekams viņš nebildina un viņam plāni uz ģimenes veidošanu ar mani. Randiņi un tādas lietas protams, jā, bet dzīvot kopā tikai ar vīru. Ko jūs par to sakāt? Jo es tiešām vairs negribu būt 'sieva' praktiskajā dzīvē, bet uz papīra nulle.