eh,šodien jūtos pagalam bēdīga,vakar otrā puse man pateica dusmās visai sāpīgas un nepatikamas lietas,gribētos kaut viss butu ok,nevis kā tagad sēž pie kompja un izliekas ka neesmu..:(
gribētos lai kas šāds būtu,bet laikam vairs nebus no viņa..:(
gribu pačīkstēt jo nav kam,varbut jus ar pēc kā ilgojaties,skumstat?
S80, es saku, bet šis, ka, nē, tas ir īsts un jau atkal rāda nākamo nopirkto kompletu.
Zemteksts- viņa jau no tā slāņa, lai to varētu atļauties, tādēļ atšķirību jau nemanīs.
Tad pateiciibas vaardaa iegaadaajies vinjam adibas botas ar Dolce & Gena jostu un pasaki, ka tu to dabuuji no taa pasha veikala, kur vinjsh tev peerk daavanas. Lai tik pameegina pateikt, ka viltots. :D
Hm. Saprotama situācija,žē,bet...
Mans mīļums pat iesaka man apskaut viņu un sabučot, ja viņš gadījumā ir par kaut ko sacepies vai mēs kašķējamies. Nepatīk strīdēties.
trolys, nu smieklīgi, nu. Kurš teica, ka es nekur neeju, neko nedaru un tikai pīkstu un čīkstu? Atļaušos piebilst, ka šī diskusija bija domāta tādam vājuma mirklim. Man ir šāda bēda. Loģiski, ka nesēžu mājās, neraudu un nekaļu atriebības plānus un vēl nez ko, bet sirdī ir tas aizvainojums. Neviens nekad nespēs aizvietot man brāli, kur nu vēl kāds puisis.
1068
