Sveikas! Neesmu no tiem cilvēkiem, kas vēršas forumos pēc padoma, parasti tikai palukoju vai nav kāda līdzīga tēma jau runāta un ja nav...liekos mierā! Šoreiz gan sirds ir pilna un mieru vairs nerodu nekur! Tātad situācija sekojoša....man 25, dzīvesbiedram 37, kopā dzīvojam jau 8 gadus, turklāt pie viņa vecākiem, viņu celtā mājā. Draugs man ir uzņēmējs un mana "mīļā" viramāte grāmatvede viņa firmā. Līdz ar to viņa kontrolē absolūti visu, cik tērējam, ko pērkam...un kāpēc jūs šito pirkāt? Nu šausmas cik dārgi!! Bet ar to protams nav gana...kur brauksiet? Kāpēc 2 naktī jums vēl gaisma dega? A kāpēc tas un kāpēc šitas? Jāpiemin to, ka mēs vīra vecākiem kredītā nopirkām lauku māju Gaujas krastā, netalu no pašas Gulbenes, bet šobrīd situācija ir tāda, ka vīratēvs tiklīdz nav darba Rīgā (viņš celtnieks) brauc uz laukiem un dzīvo tur viens pats mēnešiem, bet vīramāte paliek šeit. Gadās pat tā, ka Ziemassvētkus viņa pavada pilnīgi viena, jo mēs braucam pie manas mammas uz Dobeli. Mana mamma dzīvo viena pati dzīvoklītī, tēva man nav un nav bijis, aizbraukt sanāk reti, tāpēc cenšamies svētkos būt ar viņu. Mamma pie mums ciemos atbraukt nevar, jo vīra vecāki paziņoja, ka iepazīsies ar manu mammu tikai pēc kāzām. tāpēc automātiski arī svētkus nevaram svinēt ar abām mammām! Uz laukiem viņa nebrauc, jo tur redzieties jāstrādā un lauku darbi viņai vispār nepatīkot! Bet kad vēl bija vīra vectētiņš dzīvs, kas dzīvoja pie mums un bija kopjams un pieskatāms...vīramāte gandrīz katras brīvdienas ukrāva vectētiņu man un aizbizoja uz laukiem. Mājās viņa var teikt nedara neko! Reizēm, kad man uznāk dusmas un māju neiztīru, tad uz laminata var gurķus stādīt un virtuvē tārpi rāpot...viss vienalga! Caurām dienām vai nu sēž savā darbistabā un itkā cītīgi strādā (pat ja objekti nav bijuši pusgadu), vai nu savā istabā lasa grāmatas. Pie mājas mums ir siltumnīca un pāris nelieli zemes pleķīši garšaugiem, puķītēm u.t.t Agrāk viņa vismaz tur vasarā nedaudz parušinājās, bet ar katru gadu arvien vairāk centās uzkraut man...puķes sāka neravēt, zālāju nepļaut, puvušos augļus un ābolus nevākt, lapas negrābt. A kad piedāvājām pāris kokus nozāģēt...nekādā gadijumā...tā taču ābele!! A pa 2 gadiem nevienu ābolu no tās ābeles neviens nav apēdis. Sapirkām pa bargu naudu dažnedažādus augļu kokus, lai sastāda laukos, bet kamēr tie neizaugšot, nevienu koku neļaus zāģēt. Un beigās viņa paziņo, ka siltumnīcu un visus dārziņus lai es ņemu sev! Viņai lai atstāj tikai 1 vadziņu! Nu šausmīgi man vajag!!! Mēs tāpat praktiski visu pērkam. Bet vistrakākais laikam ir virtuve, ēdam mēs atsevišķi, pārtiku pērkam atsevišķi...kad vīratēvs ir mājās viņa no virtuves neiznāk, bieži sanāk, ka mēs ar vīru braucam uz kādu ēstuvi paēst, jo es nevaru neko pagatavot. Bet reizēs, kad es aizkavējos, vai gatavoju ciemiņiem kādu mielastu...viņa skraida caur virtuvi dauzot visas durvis pēc kārtas... Aizgājusī Valentīndiena vispār bija unikums....vīrs nedēļu pirms Valentīndienas sadūšojās izrunāties ar vīramāti, teica, ka gribam dzīvot atsevišķi, lai parunā ar vīratēvu, kādi ir viņa plāni, ja viņi pārvāksies uz laukiem, tad mēs viņus maksimāli atbalstīsim, kautgan tāpat jau visas tehnikas mēbeles un rementus gan šeit, gan laukos finansējām mēs un maksājam lielu ikmēneša kredītu par šīs mājas kapitālremontu ar pirtīm, burbuļvannām un pat bilijarda galdu, lauku mājas iegādi un vecāku mašīnām, bet ja nē, tad mēs domāsim par dzīvokļa iegādi. Vīramātes reakcija bija histērija ar asarām un bļaušanu, ka viņu metot no mājas laukā un ka viņa jau tā tikai sēžot istabā un nevienam netraucē, viņa nevarēs uzturēt tik lielu māju un galā netikšot. Nākamajā dienā viņa bija nomierinājusies, izrunājusies ar vīru un paziņoja, ka vīratēvs labprātāk dzīvotu laukos, bet tikai lai ir vietiņa kur palikt šeit, ja kādreiz būs piemēram jaapmeklē ārsti Rīgā , šogad vēl pārvākties nesanāks pavisam, taču vīramāte maksimāli braukās līdzi savam vīram uz laukiem. Pienāca Valentīndiena, atbraucam mājās, vīratēvs aizbraucis, vīramāte mājās! Attaisnojās, sakot, ka nāks viņai kkāda grāmatvede papīrus kārtot, jāsagatavojas esot! Nu labi, ja tā tad tā! Nesanāca mums nekāda romantiskā Valentīndiena! Nākamajā dienā pie mums nāca ciemos draugi ar savu meitiņu pasēdēt, papļāpāt. Vīramāte noskrēja lejā neviena vārda nesakot un aizcirta virtuves durvis, pēc tam tieši tapat aizcirta durvis, kad devās prom, jāpiebilst, ka virtuves durvis nekad neviens ciet netaisa! Bet tas vēl nav viss...grāmatvede ar kuru viņa aizbildinājās izrādās nāks tikai pēc nedēļas un nekāda gatavošanās viņai vajadzīga nebija! Labi...viss vēl būtu štrunts, pieciestu viņas kaprīzes un scēnas to gadu, bet vakar viņa paziņoja, ka uz laukiem kategoriski dzīvot neiešot, lauku māju vīratēvs atstās sev kā brīvdienu un atpūtas māju, bet paliks dzīvot šeit!!!! Mīļās meitenes iesakiet lūdzu ko mums darīt. Mums ir milzīgs kredīts, vai mums dos vēl kredītu dzīvoklim nezinu! Sadzīvot ar vīramāti varu tikai kamēr vīrs mājas un ir kas aizstāv, a kad viņš prom objektos ārzemēs, vīramāte man nervus ēd nost! Tām, kuras izturēja manus jūtu izplūdus un visu šo garo penteri izlasija...milzīgs paldies, lūdzu iesakiet kautko! Man šobrīd katrs padoms ir zelta vērtē!