Ah, šis gimenes lietas, un atšķirīgie cilvēki.
Man ir divas māsīcas, abas vecākas, vienai kādi 23 un otrai 19. Esmu jaunākā. Ar 19.gadīgo ejam vienā klasē. 23 gadīgā ir ļoti tieva, simpātiska, taču kā lai saka pārāk māksliga nesen uzzināju ka veikusi krūšu operāciju, nēed viņa neko, drīz viņa precas, un man ir liels prieks. 19.gadīgas, visu laiku pa mūsu pilsētu saukāja par maukas, tagad viņai ir draugs jau kādu laiku, taču nesen uzzināju ka viņa mēdz iet pa kreisi. Es vienmēr esmu viņai uzticējusies bet viņa mani piečakarē vienmēr. Viņu ģimene ļoti atšķiras no manas, mamma itka saka ka tā ir pieņemts, bet kāa?!
Pašai man ir puisis esam viena vecuma. 19.gadīgajai pa 6 gadiem vecāks. Priecājos par viņu ka viņai ir šīs attiecības un beidzot ir otra pusīte, bet esmu vīlusies viņas uzvedībā. Klasē vienmēr ar vienu puisi taka koķetē. Protams katram ir sava dzīve un attiecības bet kā tā var.
Kā Jūs sadzīvojat ar radiem, kas šādi izrīkojas? Kā Jūs viņus neņemat pierē? agh.
atceros ka vienu reizi runājām pa saviem puišiem. Viņa teica, ja draugs mani aizveda uz kafeinīcu un izmaksāja, es teicu jā super, forši viņam darbs pelna. Pastāstīju ka mans arī bieži kaut kur aizved, bet viņa turpina runāt un runāt.