Neticamas sakritības

Man vnm ir tā, ka ja redzu sapņus, (tas gan notiek ļoti, ļoti reti), tad zinu, ka notiks kas slikts. Varbūt, pat sīkumi, bet tādi negatīvi. Un ne obligāti tieši ar mani, bet ar tuvākajiem cilvēkiem biežāk. Tad labāk izvairīties kādu laiku no daždiem pasākumiem un tml lietām.

Un zinu, pirms došanās uz kādu tusiņu, ja ir sajūta, ka labāk nevajag, tad patiešām labāk palikt mājās, jo tad vienmēr ir tā, ka notiek kaut kas slikts.

Kad es iepazinos ar savu draugu, vinam bija (arītagad ir) foršs telefona numurs. Pirmie divi cipari - manas mājas bumurs, vēl divi - dzivokļa numurs, pēdējas - mans dzimšanas gads.
Bija mums arī citas sakritības, bet ne tik lielas. Laikam, tāpēc esiem jau 7 gadus kopā

Mans mazais vakar pateica, ka onkulis ir mīļš, lai gan nav viņu jau kādu laiku redzējis. Pēc 30min viņš (onkulis) zvana un piesakās pa brīvdienām braukt ciemos.
Kad dabūju darbu, domāju, ka man vienkārši ir ļoti noveicies, jo dabūju darbu nedēļu pēc kursu beigšanas. Runājoties ar kolēģiem sapratu, ka tā ir diezgan nereāla apstākļu sakritība, ka tieši es tiku uz šo vakanci, jo bija arī daudzi citi, kuri vēlējās šeit strādāt, bet visi kaut kāda iemesla dēļ vai nu atkrita vai atteicās paši. Svarīgākais ir tas, ka man nav pieredzes šajā jomā, bet visiem pārējiem kandidātiem bija.

Mana dzīve sastāv no daudz pārsteidzošām un neticamām sakritībām,kas pamatīgi izvilkušas mani dažādās situācijās.
Arī vairākas reizes dienā nejauši mēdzu paskatīties telefonā,kad stundas ir vienādas ar minūtēm. Tad es parasti ievēlos vienu noteiktu vēlēšanos. Un godīgi sakot,pēc kkāda laika tās vienmēr ir piepildījušās.
Bieži arī mēdzu iedomāties par kādu cilvēku un tad saņemu no viņa ziņu vai satieku.

Ir arī interesantās sakritības,bet tagad uzrakstīšu tikai vienu:

Kādu laiku satikos ar vienu vīrieti,bet mums viss pajuka,jo pārcēlos uz ārzemēm.
Vasarā biju atbraukusi uz Latviju,stāvēju ar draudzeni pie operas,kad pie mums piestāja mašīna,izkāpj vīrietis (sauksim viņu par Arturu) un uzsāka sarunu. Braucot bij aši mani ieraudzījis un nespēja neapstāties,lai iepazītos.
Viss pie ka viņš tika, bija mans vārds un pilsēta,kurā esmu dzimusi. Viņš bija cītīgi meklējis un atradis mani dr.lv. Apmainījāmies pāris vēstulēm un tas arī viss,jo atgriezos atpakaļ ārzemēs.
Pēc pāris mēnešiem atkal biju Latvijā un tāpat vien satikos ar to vīrieti,kuru minēju pašā sākumā. Agrāk man viņš nebija nevienā sociālajā portālā,bet tad uzaicināju viņu dr.lv. Nākamajā tikšanās reizē viņš prasa,kā es pazīstu/zinu Arturu. Izstāstu kas un kā, un izrādās,ka viņi abi ir bez maz vai labākie draugi..kad agrāk bijām kopā,viņš Arturam bija stāstījis par mani,bet nekad netika redzējis ne mani,ne manas bildes. Vakarā pirmo reizi tā nopietni pačekoju Artura profilu dr.lv un viņa galerijas un tad vienā ieraudzīju,ka viņiem tur ir pat kopbildes,kuras agrāk nebiju piefiksējusi. :D

Man dz.d ir 07.07.1997, tagadējais puisis man ir 7tais, dzivokli dzivojam 7. Dzīvē man viss grozās ap skaitli 7!! :)
un vēl kas, visiem maniem bijušajiem puišiem kā arī tagadējajam vārds sākas ar A burtu (izņemot 2)

Ar mani notika ļoti romantiska sakritība.
Kad dzīvoju Stambulā, kādu vakaru biju randiņā ar puisi. Viņš mani pavadīja mājās, un tā nu caur smiekliem konstatējām, ka dzīvojam vienā mājā, vienā stāvā, pietam, pretējos dzīvokļos! Iepreikš viens otru nebijām ievērojuši.

Draudzene no ārzemēm brauc mājās divreiz gadā. Un vienmēr, kad dodamies kaut kur kopā, uzskrienam virsū viņas bijušā draudzenei, kas bija arī pirms viņas. Starp abām saspīlētas attiecības, naids, var teikt, bet mēs, LV dzīvojošās draudzenes, nekad to meiteni nesatiekam, neredzam, kaut tā ir mazpilsēta. Atliek atbraukt draudzenei, visur uzreiz bijusī - veikalā, klubā, uz ielas.

Par sho es esmu jau agraak sheit staastiijusi. Vienreiz satiku puisi, kursh bija dzimis tai pashaa gadaa, meenesii, dienaa, stundaa un minuutee kaa es. Arii vinja maatei bija kjeizars. Sarunaa atkaajaam, ka gaumes, rakstuura zinjaa esam identiski, atskaitot to mirkli, ka mani peedeejaa briidii atrunaaja no iestaashanaas armijaa. Sajuuta bija ljoti diivaina. Viens otra teikumus speejaam pabeigt un biezji vien pateicaam vienu un to pashu vienaa laikaa. Pat izskats bija liidziigs. Katraa zinjaa es beidzot ieguvu pilniigu priekstatu par to, kaada es buutu, ja es buutu viirietis.

krista - cik interesanti! Būtu interesanti satikt šādu "otru pusīti". :)

man parasti visas sakritibas ir no Merfija likumiem.. riebeklis tads :D

Mana mamma ir divas reizes precējusies, gan tēvam, gan patēvam vienādi vārdi, no katra vīra pa bērnam- skorpionam :D

Vispār mana dzīve ir pilna ar sakritībām, pat pārāk daudzām...:) Daudzas sakritības laikam drīzāk ir intuīcija, kas man ļoti laba.

Ļoti maza sakritība un nenozīmīga... bet šodien sēdējām draugu tusiņā un visi sāka rināt par pūšanu alhometrā... Es teicu... nekad to neesmu darījusi!!!

tad izdomājām jābrauc uz Fantasy park un uz salu tilta MILZĪGS REIDS... katru mašīnu stopē un liek pūst trubiņā


nekad nesaki nekad ;)

Savu tagadējo draugu esmu redzējusi sapnī pirms vispār viņu iepazinu.
Tad kad to sapratu pat nedaudz nobijos!

Esmu dzimusi 07.09.1997, septītajā nedēļas dienā. Vārda diena 17.augustā.
Dzīve arī saistās ar diezgan daudz 7. Mācījos dažus gadus 77.vsk., tad citā skolā, kuru ciparu summa ir 7, dzīvokļa numurs iepriekš bija saistīs ar 7, iepriekšējās dzīvesvietas mājas numurs bija 77.
Vislielākās neveiksmes ar mani ir notikušas apmēram vienā laikā- 31.jūlijā (mammas vārda dienā). Maza būdama tajā dienā (apmēram 2 gadu vecumā) neapzināti aizskrēju no mājām. Citu gadu pārsitu zodu, veda uz traumpunktu šūt. Vēl citā gadā ap to pašu datumu uzmetu sev uz pieres akmeni (zinu, skan smieklīgi, pašai nāk smiekli par savu bērnības stulbumu. Tagad man tur tāda smuka piemiņa uz pieres ir).
Ar vienu puisi iepazinos 29.11. Mana draudzene iepazinās ar savu draugu tieši tajā pašā datumā. Lieki teikt, ka mums abām ar tiem puišiem kontakta vairs nav.
Vasarā vēl bija tāda nedēļa, kad regulāri modos naktī vienā un tajā pašā laikā un aizmigu.
Arī bieži sanāk paskatīties pulkstenī 11:11.
Ir bijis arī tā, ka kaut ko pasaku. Ne ļaunu domādama, ne novēlot kaut ko. Un sacītais piepildās.
Īstenībā tādu mazu sakritību ir daudz, tikai tagad visas izkritušas laukā no prāta. Bieži vien es vienkārši mēdzu paskatīties atpakaļ pagātnē un secinu, ka ja nebūtu darījusi to un to (lai arī cik sliktas lietas tās nebūtu), tad tagad būtu sliktāk.

Bieži vien piedzīvoju dzīvē to, ko jau esmu nosapņojusi kādreiz. Dažreiz liekas tāds kā Deja Vu, bet tad es atceros, ka ko tādu jau esmu nosapņojusi. Dīvaina sajūta. :D

ļoti bieži ir tā, ka es kaut ko nodomāju un pēc pāris sekundēm kāds to pasaka. vai arī otrādāk, es pasaku, bet kāds to ir nodomājis.

Arī man šis tas gadījies.

Aptuveni pirms mēneša, mēs izgājām arā pabraukāties ar skrituļdēļiem. Viņa teica, kapēc gan neapmainīties. Es teicu, ka man ļoti negribas, man patiešām nepatīk, nevajag. Viņa bija uzstājīga, es uzkāpu un kad sāku braukt viņs salūza. Nu labi, kā ir tā ir - gadās.

Citu dienu viņa atnāca pie manis. Viņa gribēja paņemt manu telefonu nost no lādētāja. Pirms viņa bija paņēmusi, es iebļāvos neņem (automātiski) , bet viņa panēma un tas salūza.'

Pēc paris dienām atkal braukājāmies ar riteni. Aizbraucām uz veikalu. Atpakaļ ceļā viņa man brauca pa priekšu. Viss bija, labi, bet tad man garām aizbrauca motociklisti. Viens jau bija garām taču otrs pagrieza galvu pret draudzeni un ieskrēja priekšējā stieni un aizlidoja. Nu ok - trakie kautkādi, bet izrādās ka tas bija viņas kalsesbiedrs uzradies no nekurienes šeit tieši tajā brīd. Puisi aizveda uz slimnīcu.

Vakar atkal braucām ar riteņiem. Es teicu, lai samainamies. Es apstajos kalna pusē. Teicu mainamies te. Viņa teica, ka mainīsimies tad kad uzbrauksim augša. Uzbraucām augšā, es uzkāpu uz riteņa un tas salūza.

Ar interesi izlasīju visu diskusiju, tāpēc tagad laiks manam stāstam.

Pirms pāris gadiem iepazinos ar vienu meiteni. Tad tā īpaši nerunājām, tikai tā virspusēji. Taču tagad esam kā 2vi cilvēki ar 2viem ķermeņiem, bet vienu dvēseli. :D
Gan viņai, gan man vecāki ir šķīrušies, esam vienīgie bērni ģimenē, svinam vārda dienas vienā dienā (neesam vārda māsas, bet gandrīz), mūsu dzimšanas d. ir tikai ar nedēļas starpību, abas esam dzimušas ceturtdienā, mūsu bijušo puišu vārdi un uzvārdi sākas ar vienu burtu, mūsu attiecības ar bijušajiem bija ļoti līdzīgas. Vienā vakarā saslima viņa- vemšana un vēdersāpes, nākamajā vakarā saslimu es. Mēs bieži vien domājam vienu un to pašu, saprotamies no pusvārda.

Un vēl-
Atceros, ka man ļoti tuvi cilvēki bija pašķīrušies un sastrīdējušies, bet man nestāstīja kāpēc. Es pateicu, ka tāpat visu noskaidrošu. :D Tajā brīdi to nedomāju nopietni, bet vairāk kā pa jokam. Taču.. tajā naktī redzēju sapni, kur tas puisis pie vienas mājas runā un koķetē ar sievietēm, precīzāk, ielasmeitām. Un tā viena tur visu laiku uķi puķi.
Un man kāds sestais prāts nostrādāja- es sapratu, ka viņš viņu ir piekrāpis.
Vēlāk man meitene pati izstāstīja, ka puisis salaidis ar vienu citu. Un tā cita dzīvo tajā mājā, kuru es sapnī redzēju.