krāpšana

Eu,nu, cik var šito tēmu malt?

Varu pateikt tikai to, kas ir tik bieži (sociālie portāli, INTERNETS, klubi, bāri u.c. izprovicētāji), ka katrai vajadzētu morāli sagatavoties kaut kam tādam :D

És kka neieveroju, ka si butu vismalamaka tema.

Krāpšana attiecībās nav aktuāla tikai mūsdienās. Visos laikos cilvēki saskārušies ar šādu attiecību problēmu. Vienkārši mūsdienās, tā tiek uzskatīta par ikdienišķu parādību, laiki mainās, morālās, ētiskās vērtības paliek otrā plānā!

Jautājums, vai esat kādreiz krāpušas vai tikušas krāptas ?

Jā esmu un esmu krāpta, un patiesībā nav svarīgi kāpēc, cilvēki vienmēr atradīs iemeslus savai rīcībai, lai atrastu kaut mazumiņu attaisnojuma, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, ko sauc par sirdsapziņu.

Vienu zinu tieši. Manas attiecības ar vīru ir tīras, esmu mācījusies no iepriekšējo attiecību kļūdām, un vīru nekrāpšu.

Tad jau laikam sanāk, ka arī es esmu ļoti, ļoti naiva. Nekad nēesmu nevienu puisi krāpusi. Neredzu tam jēgu, jo mēs esam kopā ar to, ko pašas gribam, līdz ar to, neredzu iemeslu krāpt otru cilvēku. Jā, ir visādi gadijumi un situācijas, bet krāpt vai nē, ir tikai katra mūsu paša izvēle un stulbākais attaisnojums ir, alkohols, tas nepaskaidro un neattaisno nevienu rīcību.
Ticu ka ir arī puiši, ka nekrāpj savas meitenes, ir uzticami un mīloši. Bet tas, ka varbūt kāda visu laiku ir vīlusies un trāpijusies uz tādiem, kas krāpj, nozīmē tikai to, ka nepareizie cilvēki ir apkārt, bet kaut gan mums apkārt ir tādi paši kā esam mēs. Kā saka, tāds tādu atrod.

A kur palika teksta otra puse?? :D

Nē, krāpšanā nekādā gadījumā nav normāla parādība.
Neesmu tikusi krāpta un savu vīrieti arī neesmu krāpusi, un netaisos to jebkad darīt.

Pirms ko saku, gribu vēlreiz apliecināt, ka krāpšana nebija, nav un nebūs norma attiecībās.
Bet man ir sanācis pašai krāpt un būt apkrāptai. Godīgi man ir sāpējis daudz vairāk, kad vīrietis mani krāpa emociju līmenī.

šķiet tik šausmīgi nepatīkama sajūta, kad vīrietis krāpj. tad uzreiz pasaki viss. ahh
vienmēr esmu baidījusies, ka mani krāptu mans draugs.
vai pat vairāk baidos, ka dēļ manām bailēm tas tieši notiks.

Jā, mani arī fascinē, cik vieglprātīgi tas mūsdienās tiek uztverts. Manuprāt, tas ir zemiski un cilvēks, kas to dara šķiet, ka vēl nav īsti "nobriedis" un ir kompleksu mākts.

Lai vai cik liela iekāre būtu uz momentu, es to nedarītu - aiz cieņas pret sievieti un pret sevi, savus morālos principus nepārkāpju. Ja jau tiešām jūtu vairs nav pret otru, tad izšķiries un nečakarē savu otru pusīti, kas reāli var negatīvi iespaidot viņa(-as) turpmākās attiecības.

Neizplūdīšu garos tekstos, bet esmu krāpts, nepatīkami un nožēlojami, +vēl man turpmākos 2 gadus nelika mieru pēc šķiršanās. Stāsts ir garāks, bet nu, princesei nepatika, ka es biju bez viņas laimīgs.

Nevajag skatoties pēc dažiem indivīdiem un ieciklēties, ka nav normālu vīriešu un mīlestības. Galvenais uzticēties savam partnerim, jo, ja nav devis iemeslu to nedarīt, tad tas tikai sabojās attiecības. Greizsirdība visu sabojā!

neesmu krāpusi, nekrāpju un nekrāpšu. nekad neesmu sapratusi, kāpēc jākrāpj- tas taču ir tik vienkārši- patīk kāds cits, izšķiries un dzīvo ar to citu laimīgi :D kā smejos- izņēmums būtu, ja mans draugs būtu vecs miljonārs- tad jā, saprotu, kāpēc jāvelk laiks ar kādu, ko gribas krāpt, bet negribas šķirties :D

Izplatīta parādība krāpšana mūsdienās. Cik bieži nav piedāvāts par mīļāno kļūt- bieži. Vecrīgā aizejam ar draudzenēm padejot vīrieši paši pie sevis aicina un vēl stāsta par sievām.

Kāpēc uzticība, kas būtu pašsaprotama tagad ir kaut kas tik īpašs, ka par to būtu tā jārunā? Tāpēc, ka cilvēki ir degradējusies un iet ar vien dziļākā ellē, protams, ne visi.

Krāpšanu uzskatu par sevis necieņu.

Jā vienreiz iedevu skūpstu vīrietim kamēr biju attiecībās, un tas pats bija tik tāpēc ka es biju ļoti emocionāla un biju melnajā caurumā ar savu bijušo. :D Bet nē ar seksu nekad neesmu nodarbojusies ar citiem vīriešiem ja ir pašai savs. Vispār neatbalstu krāpšanas, ja nu vien laikam kad ir skaidrs ka attiecībām vairs nav nākotnes, tad varbūt ar varētu, bet tad ar jābūt 100 % pārliecinātai.

Krāpšanu uzskatu par sevis necieņu.

+++

Ir pat kaut kur lasīts šis, kas pilnīgi atspoguļo manus uzskatus:
.

"Tu mani kādreiz esi krāpis?
-Nē.
-Kāpēc?
-Es cienu sevi,tātad es cienu savu izvēli!"

Kāpēc uzticība, kas būtu pašsaprotama tagad ir kaut kas tik īpašs, ka par to būtu tā jārunā

Tiešām nav nekas cits, par ko rakstīt, kā tikai kā krāpt un kā ar to pēc tam mocīties? Ja necieni otru un savas attiecības, nu neveido tās, dzīvo viens un kaut pus pasauli izguldi sev virsū, apakšā, tā un šitā.

Nikola, es nokaunies. Tu mani pārprati. :D

Mans augstāk minētais komentārs nebija domāts personīgi autorei. Bet krāpšana ir tik ļoti apspriesta visos veidos, ka tā vien liekas , ka tā ir vienīgā diskutējamā tēma. Take it easy ! Atcerieties , ka visi esam cilvēki un nevajag neko pārdabisku gaidīt, jo mazāk iespringt uz tādām negācijām , jo labāk klājas! Izbaudiet attiecības!

Nē, S80 :D es drīzāk gramatiski nepareizi izteicos. Par to gan varētu nokaunēties :D
Jo bija domāts, ka Tavam citātam es piekrītu , ļoti precīzi pateici. Un tālāk bija manas pārdomas :D

Nikī, es nav autore. ;)

http://www.youtube.com/watch?v=eJTC7GDMiqE