Studijas un puncis!

Sāku otro kursu, kad biju 7 grūtniecības mēnesī, lekcijās nevarēju nosēdēt, sāpēja ļoti mugura, pampa kājas u.t.t.
Paņēmu akadēmisko un atsāku studijas, kad puikam bija 8 mēneši. Nekas viegls arī tas nebija, ja puika naktis negulēja, bija grūti uz lekcijām celties, mājās uzdoto nevarēju kārtīgi sagatavot, tikai tad, kad bērns gulēja. Nācās kavēt lekcijas un iekrājās parādi, ja bērns slimoja. Man tas bija murgs, kas beidzot ir galā.

Šobrīd studēju, grūtniecība ir tā teikt finiša taisnē :D Mazajam jādzimst martā :)
Ko lai saka- pirmais semestris pagāja vieglāk nekā cerēju, ņemot vērā to, ka paralēli augstskolai arī strādāju+ bija nelieli sarežģījumi, kuru dēļ pat kādu laiku gulēju slimnīcā.
Tagad gan varu teikt, ka IR grūti, bet viss ir pārvarams. Nosēdēt lekcijās ir kā sava veida olimpiāde, bet ar to rēķinājos, pirms mazuli plānojām.
Redzēs, kā būs, kad piedzims, bet vairākus darbus esmu sarakstījusi jau agrāk(vienojoties ar pasniedzējiem), lai vismaz pirmo mēnesi varu dzīvot bez stresa.
Ticu, ja ir apņēmība, tad visam jābūt kārtībā! :)

Draudzene mācījās, braukāja uz skolu, strādāja, visu pabeidza :) jādzemdē bija vasarā, kaut kā viegli apvienoja. Grūti tikai saņemties ar mazo mājās bijis mācīties.

Meitenes, kuras atrakstījās, vai jūs studējāt dienas/pilna laika programmās?
Man šķiet tas ir diezgan būtiski. Es arī plānoju bērnu, tomēr saprotu, ka ar manu pilnā laika dienas nodaļu, vislabāk ir plānot, lai bērniņš dzimst vasarā vai nu ziemā, pēc sessijas.
Cik dzirdēts, ir iespējams sessiju atlikt uz trim mēnešiem sakarā ar dzemdībām, vai tiesa?