Parunāsim par karmu..

Jā, ir gadījies. Taču pašlaik ir tāda situācija, ka es esmu karma citam cilvēkam, viņš no manis saņem to ko agrāk citiem darījis. :D

Drīzāk, manuprāt, pār tevi nāktu tā karma, ja tu ar puisi būtu kopā, viņu nemīlētu, krāptu, mānītu utt. ne vienmēr cilvēki uzreiz ierauga un saprot -tas ir mans īstais. dažreiz jūtas nāk ar laiku, bet citiem tās neatnāk katrā reizē.
var arī tev gadīties, kā tu saki, bet, manuprat, tā nebūtu atmaksa, bet mācība. varbūt tu neesi iemīlējusies īstajā cilvēkā, ja nesagaidi pretmīlu vai tevi atraida.
un ko es tev no sirds ieteiktu pašai priekš sevis - neesi kopā ar puisi tikai tāpēc, ka viņš ir labs.

ticu karmai, bet nedomāju, ka ar to šoreiz būtu saistība. drīzāk sāpinātu puisi vairāk, ja Tu būtu ar viņu palikusi kopā bez jūtām. Nav jābaidās pašai būt laimīgai.

Ticu karmai, jo ir šis tas noticis, sīkumi gan, bet tomēr liek aizdomāties.. Pat ja tev galvā ir slikta doma, tā var atspēlēties (no pieredzes saku)
Tapēc cenšos kačāt karmu, atstājot dzeramnaudas, paturēt tantiņām durvis, palaist sēdēt transportā :)

Interesanta tēma. Kaut gan garīgajām lietām maz ticu, šķiet, ka karma sevi ne vienreiz vien būs pierādījusi. Pēc personiskās pieredzes un paziņu lokā redzētā un apspriestā - karma mīl atspēlēties ar dažādām slimībām. Ir teiciens "veselā miesā vesels gars" un ir arī otrādi, esiet jauki, nečakarējiet prātu ne sev, ne apkārtējiem un viss būs labi.

autore, karmu neapmuļķosi. Ja uzsāc attiecības, tad ar patiesām jūtām, nevis dod otram veltas cerības. Pēc Tava scenārija var sanāk, ka iemīļots puisis Tevi nevis atšuj, bet aiz žēluma pietēlo, ka patīc vairāk nekā īstenībā. Un kas tad ir sliktāk?

Tapēc cenšos kačāt karmu, atstājot dzeramnaudas, paturēt tantiņām durvis, palaist sēdēt transportā

manuprāt, tam ir jānāk no sirds, nevis ko pēc tam pieskaita kā bonusu tev klāt, lai pēc tam, ja gadījumā, ko izdari sliktu, tev nāktos mazāk ciest. tu jau tad dzīvo ar domu, ka izdarīsi kādam ko ļoti sliktu..manuprāt, tas arī nav pareizi.

Esmu sapratusi vienu - lai cik kāds cilvēks tev ir ļaunu darījis, neatdari un neplāno viņam atdarīt ar to pašu, jo beigās kaut kādā veidā tas vērsīsies pret tevi pašu.

Uzskatu, ka tās ir muļķības /cosmo nē-te tas viss rullē un ir modes kliedziens/. Pārsvarā cilvēki pat nezin, ka tas viss ir reliģisks jēdziens, bet runā tikai atsevišķi par karmu. Cik no visām karmistēm ir hinduistes, budistes?
Otri, kas par to runā ir tie,kam dzīvē nekas īpaši slikts nav noticis un tāpēc uzskata, ka viņiem tiešām karma laba un tas viss strādā,pfff.
Bet kopumā, ta ir tāda pati pesteļošana kā kristietibā vai citā reliģijā, tikai reti kurš to saprot,jo neiedziļinās.

Ja konkrēti par Tavu lietu - drīzāk meklē risināju kāpēc Tev nācās ar viņu šķirties. Jo šeit darbojas nedaudz cits likums. Liktenis Tev piespēlēs arvien nākamos un nākamos tāda paša tipa puišus, ar kuriem Tu droši vien atkal šķirsies. Es ceru Tu saprati.
Par karmu runājot, jā ticu, saprotu un zinu kā tas strādā ikdienā. Nekāds pārsteigums tas nav. Tie ir mūsu dabas likumi.

Karmai neticu. Ja tu tici, tad pati sevi jau noskano, ka esi pelnijusi kadu sodu. Manuprat, tada karmu busana nemaz neeksiste, drizak kaut kada pasiedvesmosana, lidzigi, ka placebo efekts ar medikamentiem.

Neticu karmai.
Karma nav sistēma, kas soda un apbalvo. Tā gluži vienkārši ir mācība vēl vienā filozofijas skolā, tāpat kā kristietībā- "Nedari otram to, ko tu negribi, lai tev darītu".
Citiem tas nāk no sirds, citiem vajadzīgs ticēt karmai, lai darītu labu citiem.

- jau paspēja iekomentēt par reliģiju pirms pievienoju. Tieši to es arī saku.

Neticu karmai.
Karma nav sistēma, kas soda un apbalvo. Tā gluži vienkārši ir mācība vēl vienā filozofijas skolā, tāpat kā kristietībā- "Nedari otram to, ko tu negribi, lai tev darītu".
Citiem tas nāk no sirds, citiem vajadzīgs ticēt karmai, lai darītu labu citiem.

+++

Viss katram nāk atpakaļ.

Jā, mums pilnas bērnu slimnīcas, onkoloģijas nodaļas, invalīdi un morgi ar lielākajiem karmas pārkāpējiem! Aizejiet vel tur papesteļojiet!
Kaut kāds sviests.

Ticu karmai. Ir bijušas 2 situācijas, nezinu sagadīšanās vai tiešām karma. Es nelietoju alkoholu un nevaru ciest kad mans puisis to dara. Un bija gadījums ar 2 puišiem, kad viņi sadzērās, es dusmīga ļoti protams. Un nākošajā dienā puišiem tāds pohmelis kā nekad agrāk. Un nesaprot no kā. Vienam bija tā vēl normāli, otram likās kad nomirs, visu dienu gulēja gultā un vaidēja. Es tikai noteicu - redzi kas notiek kad dzer un draudzējies ar mani. :D Puiši sabijās ļoti un domā kad esmu kaut kāda ragana vai kas. Piebūrusi esmu. :D

Piedodiet par copy- paste angļu valodā:

"On December 5th 1660, a ship sank in the straights of Dover - the only survivor was noted to be Hugh Williams.
On 5th December 1767, another ship sank in the same waters - 127 lost their lives, the only survivor was noted to be Hugh Williams
On 8th August 1820, a picnic boat capsized on the Thames - there was one survivor - Hugh Williams.
On 10th July 1940, a British trawler was destroyed by a German mine - only two men survived, one man and his nephew - they were both called Hugh Williams."

Viena no lielākajām sakritībām cilvēces vēsturē. Četri kuģi noslīka vienā un tajā pašā vietā trīssimt gadu periodā, un kartu reizi izdzīvoja viens pasažieris- Hags Viljams. Sakritības pastāv, karma- nepastāv. Amen.

mani sastrādātie nedarbi atbalsosies manās nāķošajās paaudzēs. Sāpinu sevi un, protams, arī citus. Tik nenormāli stūrgalvīga esmu, bet nezinu vai tas ir labi vai slikti. Un vai vēlos mainīties?

-, reinkarnācija? Sataisīti sūdi iepriekšējās dzīvēs. Bet nu šeit jau aizsākas vēl nopietnāka tēma.

dzīvoju reiz kopā ar meiču, kas nereāli ticēja karmai, bet pati, ahh .. nepārāk