mīļākā

Ziemeļmeita
Atvaino, līdz galam neizlasīju tavu domu. :) Bet nedomāju, ka vienlaicīgi ir iespējams mīlēt vairākus cilvēkus.

Lai iegūtu attiecību statusu par mīļāko nepiekristu kļūt jau iepriekš izskanējušo viedokļu dēļ (pietiekami augstu sevi vērtēju, lai samierinātos ar otro vietu).
Ja mērķis būtu tikai izklaides variants, tad man neinteresētu vai vīrietim ir draudzene, sieva vai harēms mājās.

Es jūtu kompleksu smaržu virmojam ap šo diskusiju. :D

Mīļākā? Esmu bijusi, jā. Bet tur augšā - bēniņos - ir jābūt pilnīgam tukšumam, lai iedomātos, ka tadas attiecības ir kaut kādas attiecības. :D Tas ir - laiks, kuru divi cilvēki pavada ārpus visiem - ārpus mājām, sabiedrības, darba - visas ikdienas likstam, raizēm, rūpēm. Un tur nav nekādas mīlestības, nemīlestības - pirmo, otro - vēl citu ķīselīšu. Ir jābūt ku - kū , lai iedomātos, ka kādam uz kādu (dzīvi, statusu, vietu ikdienā) ir tiesības. Un tā nav sevis pazemošana, ja spēles noteikumus ievēro. Īstenībā, visbiežāk, tieši vīrieši ir tie, kuri izsapņo, ka viņu sievas varētu kļūt par labām mīļākajām - nevis mīļākās cer iegūt labās sievas statusu. Jo ikdienas vienveidība nogalina tos, kuriem ikdiena ir vienveidīga.

Ar to es vēlos teikt, ka - ja manam vīram būtu mīļākā... Es to uztvertu pilnīgi mierīgi. Tātad, es kaut ko par vīra jūtām nezinu, bet vajadzētu zināt.
Bez tam, klārēt, ka ilgstošas attiecības ir ideāli ideālās - nu, nevienmēr sieviete uzzinās, ka vīram ķīlis paslīdējis... Labāk, lai manam vīram ir kārtīga mīļākā - nevis sieviete no ielas uz 15 minūtēm pa ceļam uz veikalu.

Stellaglmr-patika tava peedeejaa rindkopa!

Man liekas, ka varētu būt mīļākā
Pats galvenais, laikam būtu izdzīvot mirkli ar vīrieti, kuru mīli...un neiedomāties un necerēt uz to,kas nekad nebūs...kā jau citas minēja-ja vīrietis Tevi gribētu blakus kā kaut ko vairāk , mīļākās statuss netiktu pat piedāvāts.

Kā sieva varu teikt, ka ir brīži, kad pat gribas, lai vīram būtu mīļākā....man pēc dzmdībām libido bija 0 līmenī...un, ja tajā laikā būtu atklājusi, ka vīram ir cita, nevainotu nevienu citu kā sevi pašu, jo gads gandrīz bez sexa nav nekāds vieglais uzdevums jaunam vīrietim....

Nekas ir tikai balts un melns...

Mana atbilde ir nē, bet.. varu piebilst tikai to, ka saprotu tās, kuras var. Cik nu nožēlojami tas nebūtu!

tīri teorētiski šādu situāciju iedomājoties- ja manis dēļ otrs cilvēks tiešām izšķirtos (nevis tikai solītu to darīt) tad varētu uzsākt attiecības, pirms tam gan ne.

Nevarētu.. tas būtu mazohisms!

Runājot par to, ko Modo pieminēja, man ir bijusi tāda situācija, ka puisis bija kopā ar sievieti, bet viņš gribēja, lai esmu mīļākā, bet es skaidri un gaiši pateicu nē, lai izšķiras un tālāk runāsim.. šķiršanās notika, ar viņu sagājos, bet ātri vien man viņš apnika

Nekada gadijuma negribu klut par milako. Esmu satikusi loooti daudz izskatigus, bagatus, harizmatiskus viriesus, bet goda vards nekad muza neesmu redzejusi tik lielisku virieti, kuru butu verts dalit ar kadu.

Noteikti nespētu. Galvenokārt jau tādēļ, ka netaisos vēl ar kādu dalīt savu vīrieti. Esmu diezgan greizsirdīga, tāpēc par mīļāko nu noteikti nederētu! :D bet man tas liekas arī savā ziņā pilnīgi bezjēdzīgi. Protams, ne vienmēr visam ir jāmeklē jēga un loģisks izskaidrojums, bet, manuprāt, visbiežāk tu arī paliec tās mīļākās statusā, līdz ar to, esot par tādu, tikai arvien vairāk pieķeries tam cilvēkam un pazaudē laiku, kurā vari satikt patiešām lielisku vīrieti, kurš piederēs tikai un vienīgi tev.

nē.

Es tā nevarētu, jo tas mani sāpinātu vēl vairāk nekā attālināšanās jau sākumā. Labāk dzīvot vienai, nekā velti cerēt uz cilvēku, kurš nekad līdz galam nav un nebūs mans.:(

Es teiktu Nē!Nevis tāpēc, ka sāpināsi viņa partneri, bet tāpēc, ka sāpināsi sevi!
Esmu bijusi uz pusgadu mīļākā precētam vīrietim, tajā laikā (biju nesen pašķīrusies un diezgan lielā depresijā)viņš bija tieši tas, kas man vajadzīgs, labs sekss, sarunas, atpūta bez dziļākām jūtām, protams, simpātijas un dzirkstelītes bija. Zinu, ka viņam es biju arī tikai atpūta no ikdienas rūpēm un sievu viņš mīlēja.
Būt mīļākā vīrietim, ko mīlu, nespētu, noteikti būtu greizsirdīga un mocītos.

Nē. Šis ir viens no retajiem jautājumiem, kurā nekaunos būs vecmodīga zilzeķe. Nekad arī nesapratīšu un neatbalstīšu visas šīs mīļāko būšanas..

Nē, nebūtu gatava būt mīļākā. Kaut vai tikai tāpēc, ka man ir izteikta sirdsapziņa un es noteikti sevi nograuztu līdz pēdējam. Tāda slapstīšanās, slēpšanās, slepenība noteikti nav priekš manīm. Nekad nav bijusi. Tad nu nē.
Arī piekrītu šeit izteiktajam viedoklim- es nedaru otram to, ko negribu, lai dara man. Tad nu negribu, ka kāds jauc manas attiecības, nejauktu-citu attiecības.
Man vispār liekas, ka mīļākās ir ļoti reti ir tādas zemu kritušas sievetes, tādas, ka samierinās ar slēpšanos, pa kaktiem ņemšanos, vienmēr būt otrajā plānā - nu tādas neveiksminieces. Tāpeč ma tas nav pieņemami, jo es gribu būt pirmajā vietā vīrietim, kas man ir tuvs un mīļš. Gribu plānot nākotni, gribu plānot brīvdienas kopīgas, kopīgus vakarus pēc darba....nevis pakļauties vīrieša un viņa sievas plāniem un visu savu dzīvi pakārtot viņu ģimenei.

nē, bet man neilgu brīdi pirms manu tagadējo attiecību uzsākšanas, sanāca būt tādas kā mīļākās attiecību statusā, bet mums nebija intīmu attiecību, bet mums bija slepenās tikšanās, jo viņam bija attiecības. bet viņš tās attiecības drīz vien pārtrauca pats no savas gribas, lai gan manī jau raisījās domas izbeigt to visu.
bet tā ilgstoši es to nevēlētos un nevarētu izturēt.
vienreiz arī pirms tam bija puisis,kurš ar mani tikās, lai gan bija aizņemts. viņš gan netaisījās šķirties un pēc kāda laika tā arī pateica. tas es lēnām distancējos un izbeidzu tās attiecības, jo tas nav priekš manis, lai gan tolaik viņš man ļoti patika.

Nē, nekad. Mans draugs pret tādiem nenopietnajiem variantiem reiz izteicās- "Izdr***" un izmest! :D:D:D

nē, jo:
1. kārt, man rastos jūtas
2. kārt, negribētu jaukt otra attiecības ārā
3. kārt, mans dzīves princips ir nedarīt otram to, ko negrib, lai man dara - respektīvi negribētu, lai kāds jauktu manas attiecības ārā

Tieši tā.

Daudzas saka, ka nenolaistos līdz tādam līmenim, bet man liekas, ka drīzāk tā sieva sevi neciena. Ja vīrietim mīļākās mainās ik pēc laika, bet sieva to zina un vienmēr piedod. Saprastu vienu reizi ir kāja paslīdējusi, bet ja tas ir regulāri, tad viņš savu sievu noteikti nemīl. Tur ir kādi citi iemesli kāpēc viņi ir kopā. Muļķīgi ir izniekot laiku cerot. Labāk ir būt kopā ar vīrieti, kurš dara laimīgu, nekā ganīt vīru, kurš slepus tiekās ar citām. Dzīve tak tikai viena. Nebūs iespējas šo dzīvi pamēģināšu ar šo cilvēku, bet ja nesanāks, tad nākamajā meklēšu citu.
Un ne visas spēj veidot attiecības ar galvu, daudzas to dara ar jūtām un sirdi (kas nav labākais variants).