Sveikas. :)
Man šodien ir smaga diena. Nesaprotu, es tiešām cilvēku mīlu ar sirdi un dvēseli vai arī nemāku un nevēlos būt viena, tāpēc nespēju palaist viņu prom.
Nekad agrāk nebūtu spējusi iedomāties, ka bijušajam piedāvāšu palikt par draugiem. Bet tā sajūta ir neaprakstāma - kopā būt nevaram (no savas puses gan varētu, pat pēc briesmīga pāridarījuma, bet viņš ir tas, kurš saka, ka vēlas būt kādu laiku brīvs no attiecībām, sakārtot savu dzīvi utt), bet atsevišķi arī nevaram. Velk vienam pie otra un tas pat ir tā, ka jūtu viņu kā savu patiesāko un tuvāko draugu... Bet tagad pati nesaprotu, vai neesmu iebraukusi auzās ar savu piedāvājumu pāriet vienkāršu draugu attiecībās.
Bet lai nu kā, pēdējās divas dienas ir bijušas emocijām pārbagātas, tagad tikai jāapsēžas un mierīgi jāsaliek visu pa plauktiņiem.
Apskaužu cilvēkus, kuri spēj būt bez attiecībām, goda vārds, apskaužu. Es laikam vispār nemāku dzīvot sev. :(
Jauku vakaru, meitenes!